Kādas ir jaunākās tendences tiesāšanas principos spiningošanas sacensībās no laivām Eiropā?

Jau kopš pagājušā gada, 2016. gada Latvijas čempionu ekipāža (M.Balodis un K.Godiņš) meklējusi iespējas piedalīties citu valstu organizētajās sacensībās, lai gūtu precīzu priekšstatu par sacensību organizācijas un tiesāšanas principiem, un, lai labās prakses piemērus aicinātu ieviest Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijai spiningošanas disciplīnā no laivām arī Latvijā.

Esam jau norādījuši, ka Latvijas čempionātā un Latvijas Kausa sacensībās liels organizatoriskais slogs ir uzlikts uz dalībnieku pleciem, jo katrai ekipāžai ir jānodrošina tiesnesis. Tiesnesis tiek ielozēts citas komandas/ekipāžas tiesāšanai un noteikumu ievērošanas uzraudzībai. Dalībniekiem ir jānodrošina katrai ekipāžai savs tiesnesis, jānodrošina tiesnešu dzīvošana, apmācība. Sacensību dalībnieku tiesnešu zināšanu līmeni galvenais tiesnesis līdz šim nepārbauda. Šobrīd nepastāv mehānisms kā var pārliecināties vai tiesnesis netiek ietekmēts no dalībnieku vidus un, vai veic visus mērījumus absolūti precīzi un godīgi. Šādas situācijas var ietekmēt dalībnieku rezultātus un pat Latvijas izlases sastāvu dalībai Pasaules čempionātos.

Esam piedalījušies jau trīs valstu rīkotās komercsacensībās, un visās organizatori ir iztikuši bez nepieciešamības laivās izvietot tiesnešus. Vēršam uzmanību, ka visas šīs sacensības ir bijušas ar lielu balvu fondu, kas varētu būt stimuls atsevišķiem dalībniekiem neievērot sportiskas cīņas principus, bet ar visu to, organizatori ir raduši veidus kā neapgrūtināt sacensību dalībniekus ar nepieciešamību nodrošināt tiesnešus. Katra valsts ir izvēlējusies savus risinājumus, bet tiem ir kopīgas iezīmes. Pirmkārt, sacensību dalībnieki zivju mērīšanai izmanto tikai sacensību organizatoru nodrošinātās mērlentes, otrkārt, informācija par zivs garumu un sugu tiek sniegta izmantojot speciālu aplikāciju, ko nodrošina organizatori konkrētajām sacensībām, treškārt, tiek veikta laivu pārbaude pirms sacensībām, lai pārliecinātos par to, ka laivā neatrodas beigtas vai dzīvas zivis. Sacensību nolikumos tiek strikti atrunāti sodi un sankcijas par pārkāpumiem, bet visbargākās ir, ja sportists mēģinātu krāpties ar lomu. Tas ir, ja laivās tiktu atrastas zivis pirms sacensību sākuma vai sportisti censtos pieteikt tiesnešiem vienu un to pašu zivi vairākkārtīgi. Par noteikumu neievērošanu dalībnieks pat riskē tikt diskvalificēts no dalības šajos turnīros uz mūžu.

2018.gada septembra mēnesī notika divu dienu sacensības Somijā arhipelāgā Lovitsas apkārtnē. Sacensību nosacījumi paredzēja, ka ieskaitē katru dienu iet 5 lielākie asari, 5 zandarti (no 42 cm garuma) un 3 līdakas (no 60 cm garuma). Kopvērtējumu veido abu divu dienu noķerto zivju kopgarums izteikts centimetros. Zivju garums netiek apaļots uz augšu.

Read the rest of this entry »

Pēdējos piecus gadus sanācis krietbi pasportot spiningošanā no laivām. Attīstīt, uzlabot, meklēt jaunus un veiksmīgus risinājumus – mums tas ir asinīs. Tā arī tapa projekts Zivju Fondam, kura mērķis bija atvest starptautisku tiesāšanas pieredzi uz Laviju. Tīri netīšām sanāca vēl cita pieredze – Garmin CUP Polijā.

Šis ir izklāsts, analīze, ko iesniedāzm LMSF . Ceram, ka izdosies atrast kādu risinājumu, lai LČ no laivām nākotnē iztiktu bez tiesnešiem laivās.

_________________________________________________________________________________
2016.gada Latvijas čempionu (M.Balodis un K.Godiņš) dalība vienā no prestižākajiem komercturnīriem Eiropā – World Predator Classic bija ar mērķi izzināt sacensību organizācijas un tiesāšanas principus, lai labās prakses piemērus aicinātu Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijai ieviest spiningošanas disciplīnā no laivām Latvijas čempionāta un Latvijas Kausa sacensībās.
Latvijas čempionātā un Latvijas Kausa sacensībās liels organizatoriskais slogs ir uzlikts uz dalībnieku pleciem. Latvijas spiningošanas sportā pastāvošā kārtība nosaka, ka katrai ekipāžai ir jānodrošina tiesnesis. Tiesnesis tiek ielozēts citas komandas/ekipāžas tiesāšanai un noteikumu ievērošanas uzraudzībai. Dalībniekiem ir jānodrošina katrai ekipāžai savs tiesnesis, jānodrošina tiesnešu dzīvošana, apmācība. Sacensību dalībnieku tiesnešu zināšanu līmeni galvenais tiesnesis nepārbauda. Šobrīd nepastāv mehānisms kā var pārliecināties vai tiesnesis netiek ietekmēts no dalībnieku vidus un, vai veic visus mērījumus absolūti precīzi un godīgi. Šādas situācijas var ietekmēt dalībnieku rezultātus un pat Latvijas izlases sastāvu dalībai Pasaules čempionātos. Tiesnešu atrašanās laivās būtiski mazina ekipāžu treniņu iestrāžu priekšrocības, jo pēc pirmās dienas visa informācija par to kur un uz ko ir ķēruši pretinieku ekipāžu sportisti ir pieejami citām ekipāžām. No vienas puses šāda legāla “spiegošana” ļauj ātrāk izlīdzināt dalībnieku rezultātus, bet tai ir arī sliktās īpašības, piemēram, neveicina citu ekipāžu darbu treniņos un savu iestrādņu, vietu un tehniku meklēšanu un attīstību. Kā būtisks patreizējā Latvijas čempionāta un Latvijas Kausa norises trūkums uzskatāms arī skaidra sacensību dokumentācija. Nav izstrādāts un apstiprināts pārkāpumu kodekss, kas noteiktu kāds sods ir jāpiemēro par pārkāpumiem dalībniekiem un tiesnešiem. Skaidri un konkrēti noteikumi veiktu preventīvu funkciju atturēt sportistus pārkāpt noteikumus un celtu Latvijas Čempionāta prestižu, palielinātu dalībnieku skaitu, radītu spēcīgāku sportistu bāzi jaudīgas Latvijas izlases veidošanai startiem pasaules čempionātā.
Aprakstītie problēmu jautājumi tiek risināti dažādās spiningošanas sporta sacensībās dažādi, bet vairāk izvērtēsim World Predator Classic un Polijas Garmin piemērus. Tur ir ieviesti strikti noteikumi par, kuru neievērošanu dalībnieks pat riskē tikt diskvalificēts no dalības šajos turnīros uz mūžu, kā arī ir atrasts veids kā nodrošināt objektīvu noķerto zivju mērīšanu un rezultātu noteikšanu bez tiesneša klātbūtnes katrā no dalībnieku laivām.

World Predator Classic tiesāšanas un mērīšanas principi:

Drošības aprīkojuma komplekts

Read the rest of this entry »

Pārdomas par situāciju 3096 murdu sakarā. 

Reizēm šķiet, ka šī valsts aizmirst, ka sastāv no pilsoņiem un viens no valsts eksistences priekšnotiekumiem ir pilsoņu uzticība pastāvošai valsts iekārtai.

Reizēm nākas secināt, ka atsevišķu Latvijas valsts institūciju pārstāvju cinisms ir apbrīnas vērts. Līdz absurdam!

Makšķerniekus pierīgas ūdeņos dažādi kontrolējošie dienesti stādina un “tirina” par papīriem, aptieciņām, glābšanas riņķiem, takelāžas nažiem, liekšķerēm un vestēm pat vairākas reizes dienā, bet saskaitīt zvejnieku zvejas rīkus, neskatoties uz pietiekamu valsts un pašvaldības finansējumu, Zivju Fonda finansētām laivām, kas aprīkotas ar eholotēm un radariem ir sarežģīti. Īpaši savādas sajūtas makšķernieku pārņem tad, kad kādam pārlieku centīgam valsts policijas speciālistam ienāk prātā sākt sodīt makšķerniekus par laivā instalētu papildus elektromotoru ar nepilna kilovata jaudu. Īpašas sajūtas. Gandrīz tikpat īpašas sajūtas kā ieraugot valsts kontroles institūcijas vadītāju, kurai pietiek nekaunības publiski paust, ka nēģi pavasarī tāpat aizies bojā un tāpēc 10 kārtīga maluzvejniecība ir mums būtu jāuztver kā gandrīz attaisnojama. Šajā sakarā rodas daži kontroljautājumi. Vai tie nēģi, kuri tik un tā nosprāgs Daugavā ir tādi paši nēģi, kā tie, kuriem neviens Latvijas iedzīvotājs nedrīkst pieskarties bez speciālas zvejas atļaujas? Vai tie inspektori, kuri tvarsta Latvijas iedzīvotājus, kuri šos pašus nēģus mēģina lasīt Vidzemes un Kurzemes upītēs, ir informēti, ka principā tie nēģi pavasarī tāpat nosprāgs? Vai tie nēģi, gadījumā, nenāk iekšā upēs nārstot?  Vai šo nēģu resursu atjaunošana, gadījumā, nenotiek ar valsts atbalstu? Vai šie nēģi nav barības ķēdes sastāvdaļa citām zivju sugām? Un galu galā konkrēts jautājums – kāpēc citiem pārkāpējiem un maluzvejniekiem zvejas rīkus konfsicē, bet konkrētajā situācijā nē?

Bez ilgas kavēšanās prātā nāk sižets par Tīrukšas upi un Usmas ezeru. Šogad, jau gadu pēc pērnā sižeta par nelikumībām Usmā, bija iespēja apskatīt kā ir izmainījusies situācija. Redzamu izmaiņu nav, upe joprojām tek pa jaunizrakto(nelegāli un bez projekta) gultni un gultne joprojām ir pilnībā norobežota ar rūpnieciskiem zvejas rīkiem. Migrācijas iespējas zivīm – apaļa nulle! Tieši tikpat liela nulle cik lielas izmaiņas cik bija Daugavā pie Latvijas prezidenta pils pēc pērnā gada sižeta. Praktiski nekādas. Paldies Bez Tabu žurnālistiem par uzņēmību šo jautājumu pacelt citā, nu jau skandalozā līmenī. Varbūt varas vīriem atradīsies laiks padomāt, ka, valsti vēl nepametušie, makšķernieki zina, kurš ministrs atbildīgs gan par tiesisko regulējumu valstī(kādreiz arī esot bijis makšķernieks), gan kurš par vides aizsardzību, gan kurš par zvejas kvotām un licenzēm. Vēlēšanas nav aiz kalniem, kungi! Mēs izgājām cauri Makšķerēšanas Notiekumu radīšanas procesam un bijā Ministru kabinetā, lai aizstāvētu makšķernieku tiesības iebrist ūdenī makšķerēšanas laikā, mums nav rožainu ilūziju par administratīvā aparāta spējām uzņemties atbildību, pieņemot vienkāršus lēmumus. To pierādīja arī fakts, ka zemūdens medību lobijs panāca sev patīkamus lēmumus bez darbības padomēs un darba grupās.

MOSP aicina kontrolējošās institūcijas – Valsts Vides Dienestu, Valsts Policiju, Rīgas pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi – pārdomāt par savu spēju saimnieciskāku izmantošanu. Mēs regulāri redzam jūs pierīgas ūdeņos un jūs regulāri mūs pārbaudāt. Lūdzu esiet tikpat principiāli pret zvejniekiem. Makšķernieki ir šīs valsts iedzīvotāji, pilsoņi, makšķernieki arī maksā nodokļus (algas ierēdņiem un amatpersonām), makšķernieki vēlas godīgu un principiāli vienādu attieksmi pret visiem mūsu iekšējo un jūras ūdeņu resursu izmantotājiem kā arī nesaudzīgu attieksmi pret nelikumībām mūsu ūdeņos. Mūsuprāt maluzvejniecība ir apkarojama un tas ir šo institūciju spēkos, pat tad, ja mums nezināmu iemeslu dēļ kāds darbinieks kaut ko Daugavā nevar ieraudzīt.

Makšķerniekus aicinām lietot VIDES SOS aplikāciju un ziņot par nelikumībām mūsu ūdeņos. Šīs aplikācija dati ir izsekojami, pacelots jautājumus institūcijas nerisināt nevar, Savukārt atbildīgās amatpersonas aicinām izvērtēt, vai šis “īlens”, kurš izlīdis no maluzvejniecības maisa nevar kļūt par “zobenu” virs konkrētu atbildīgo personu galvām.

Read the rest of this entry »

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
decembris 2018
M T W T F S S
« Oct    
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31