MĀRTIŅŠ BALODIS
Valdes priekšsēdētājs

- MOSP vadītājs kopš biedrības dibināšanas,
- kaislīgs makšķernieks ar pieredzi makšķerēšanas sportā,
- orientējas makšķerēšanas politikas jautājumos
- pārstāv MOSP biedru viedokli sadarbībā ar valsts institūcijām.

ANDRIS GRĪNBERGS (Akmentiņš)

Makšķernieks - dzejnieks, sabiedriskais inspektors. Biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" aktīvists, viens no tiem, kas cenšas izveidot novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk. Loģiski, ka šajā darbā ir pirmie panākumi - beigusies nauda :)

MĀRIS OLTE

- Ihtiologs
- makšķernieks
- žurnālists
- lauku iedzīvotājs
- Biedrībā pārstāv Ērgļu "Zivju Ganus"
- Latvijas makšķerēšanas foreļu spiningošanā daudzgadīgs dalībnieks - bijis arī izlases treneris Basu čempionātā

Darbības prioritātes - izglītot makšķerniekus ilgtspējīgākai uzvedībai Latvijas ūdeņos.

OJĀRS BEĶERIS
MOSP valdes loceklis

- kaislīgs makšķernieks,
- 5 gadu pieredze vadīt Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolu,
- Eiropas Zivsaimniecības Fonda konsultatīvās padomes loceklis Zemkopības ministrijā,
- apsaimnieko Burtnieka ezera Vecates laivu bāzi,
- regulāri organizē makšķerēšnas sacensības Salacā un Burtnieka ezerā,
- orientējas makšķerēšanas, fondu piesaistes un pašvaldību likumdošanas jautājumos.

MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
MOSP valdes loceklis
- karpu makšķerēšanas eksperts;
- makšķerēju no 5 gadu vecuma;
- iecienītākā trofejas zivs - karpa;
- nopietni ar karpu makšķerēšanas sportu nodarbojos vairāk kā 10 gadus;
- makšķerēju visu gadu;
- makšķerēju Eiropā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā un protams arī Latvijā; - lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" īpašnieks; - biedrības "Carp Team Latvia" dibinātājs un valdes loceklis;
- LMSF valdes loceklis;
- MOSP valdes loceklis;
- biedrības "MB Carp Collections" dibinātājs un valdes loceklis;
- SIA "MBM" valdes loceklis.
Kalendārs
decembris 2016
M T W T F S S
« Oct    
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031  

Labdien,

Mūs, sabiedriski aktīvos makšķerniekus, satrauc forma un veids, kādā notiek licenzētās makšķerēšanas apspriešana Kuldīgas pašvaldībā.
Nav pieejams iepriekšējo periodu darbības izvērtējums, trūkumi un ieguvumi, nav skaidri iepriekšējo periodu uzdevumi licenzētās makšķerēšanas organizētājiem, nav skaidrs to izpildes apjoms, ir tikai fragmentāra informācija un savāda polemika par ceļotājzivju resursa neatkarību no licenzētās makšķerēšanas, kaut gan valsts finansētās Pelču zivjaudzētavas ieguldījums gadu gaitā bijis vērā ņemams.

Gribētu vērst Kuldīgas lēmēju uzmanību uz faktu, ka licenzētā makšķerēšana ir zivju resursu IEROBEŽOTAS izmantošanas veids. Tā ļauj limitētā apjomā izmantot resursus, kuru nekontrolēta izmantošna nav pieļaujama. Tās var būt gan vimbas, gan laši, gan taimiņi gan citas zivis, kurām konkrētos periodos ir noteikti valstiska mēroga liegumi vai ierobežojumi. Tie ir mūsu migrējošo zivju sugu resursi, kuri makšķerniekiem ir pieejami praktiski tikai to nārsta migrācijas laikā, un limitēta to ieguve ir tikai saprātīgs to apsaimniekošanas veids.

Ar šo vēlamies teikt, ka pašvaldības, kuras atbildīgi izturas pret saviem dabas resursiem, spēj veidot pašvaldību aģentūras šo resursu aizsardzībai, atjaunošanai un limitētai izmantošanai.

Read the rest of this entry »

Informācijas infografika, kas paredzēta makšķerniekiem, vēžotājiem un zemūdens medniekiem, lai būtu saprotams, ka šogad tirdzniecībā ir pieejamas, un vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām ir derīgas tās pašas “Makšķerēšanas kartes”.

No Valsts vides dienesta pirms kāda laika tika saņemta ziņa, ka cilvēkiem nebija īsti skaidrs šis jautājums. Tāpēc tagad kolēģi ir pacentušies un sagatavojuši īsu un skaidru infografiku.

Atbilstoši kā to paredz jaunie Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi, no 2017.gada 1.janvāra derīgas būs tikai tirdzniecībā pieejamās “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes”. Attiecīgi tad laicīgi sagatavosim jaunu infografiku un informēsim sabiedrību.

Inforgrafika_Makskeresanas_kartes_2016

Būsim pateicīgi, ja palīdzēsiet šo informāciju izplatīt visiem interesentiem!

siflogoInitiation of the project was based on the need to consolidate and represent angler’s viewpoint to state and local government structures. Achievements in this field have been reached with a help of the project as representatives of MOSP are actively participating in different councils, working groups led by Ministry of Agriculture and Ministry of Environmental Protection and Regional Development as well as have established active cooperation with local governments. The effectiveness and added value of this cooperation has proved therefore it will be continued also after the end of the project.

The objective of the project to raise capacities of MOSP members has been achieved – MOSP members have become more active and have raised their level of knowledge on legislative processes. Considerably more ngo’s , interest groups and private persons compared to the previous time few years ago took part during the public consultation process for latest legislation package on Rules for Angling in Territorial Waters of Republic of Latvia. Within the project new coalitions for different angling aspects formed comprising not only representatives of angler society but also state and local government level. Democratic formats of platform for communication – thematic seminars/competitions/meetings and information in home page were chosen to introduce to society , anglers and decision makers to different aspects, like latest situation in legislation processes, added value of participatory approach in legislation processes, best lessons for efficient and in the meantime sustainable use of environment and water resources, thus developing capacities and skills for civic activity in long term.

Evaluating results of the project it can be acknowledged that project activities have considerably contributed to raise anglers’ participation in legislation and political processes thus ensuring more transparent and well deliberated decisions.

siflogoProjekts bija nepieciešams , lai uzsāktu makšķernieku viedokļu konsolidēšanu un šī viedokļa pārstāvniecības nodrošināšanu valsts un pašvaldību sktruktūrās. Šis jautājums ir atrisināts un biedrības pārstāvji piedalās padomēs  gan ZM, gan VARAM un aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām. Šīs aktivitātes nav plānots pārtraukt, to efektivitāte ir neapstrīdama. Projekta mērķis bija stiprināt MOSP kā makšķerniekus pārstāvošu biedrību un tas ir sasniegts. Projekts “Mums rūp!” palīdzēja šo mērķi sasniegt. Ar projekta līdzekļiem izdevās veicināt pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanā, piemēram, makšķerēšans noteikumu pieņemšanā piedālījās daudzkārt vairāk biedrību un fizisko personu, kā iepriekšējās MN apspriešanas reizēs. Ar šo varam secināt, ka projekts savu mērķi ir sasniedzis. Ir radītas jaunas sadarbības koalīcijas valsts un vietējā līmenī, ir radītas platformas jaunu koalīciju radīšanai. Projekta semināri bija vērsti uz sabiedrības informēšanu par svarīgām tēmām, kuras skar Latvijas makšķerniekus – projekta mērķa grupu. Mērķa grupa uzzināja daudzas aktualitātes saistībā ar likumdošanu, sabiedrības līdzdalību, dabas aizsardzību un ūdeņu kopšanu, sakarībām zivju sabiedrībās un citām aktuālām tēmām, kuras noderēs kā pamatzināšanas pilsoniskās aktvitātes veicināšanai nākotnē. Uzskatām, ka projekts ir devis lielu ieguldījumu makšķernieku līdzdalībā politiskajos procesos. SIF ar šī projekta atbalstu ir sniedzis ļoti skaidru priekšstatu par veidu kā darbojas līdzfinansējums biedrībām un mēs apņemamies šo informāciju skaidri sniegt visiem interesentiem.

 

 

Šodien Padomes sēdē apskatījām caurteču liegumu zivju nārsta laikā migrācijas kontekstā. Padome vienojās, ka VVD, BiOR un MIG vāks datus par problemātiskām vietām un tos apkopojot nonāksim līdz konkrētām vietām, kurās būs pavasara liegums. Šādu vietu saraksts varētu aizstāt patreizējo MN punktu Nr. 24.2 redakciju ar konkrētām vietām.

Otrs jautājums – lūdzam tiem vēžotājiem, kuri zina signālvēžu pārņemtus ūdeņus – sūtiet informāciju par šiem ūdeņiem, šī ir iespēja iesaistīties jaunu vēžošanas vietu atklāšanā. Pēc saraksta iesniegšanas to vērtēs Bior, Padome un virzīs papildinājumus vēžošanas vietu pielikumā.

Informāciju un priekšlikumus lūdzam sūtīt uz e-pastu m.o.s.p@inbox.lv

Šis ir veids, kā varat palīdzēt skaidrāk definēt pavasara ierobežojumus un vairāk vēžošanas vietas atvērt vēžošanai. Palīdzēsiet izvairīties no līdzīgiem absurdiem, kad VVD ir jāsargā Rīgas HES invazīvās vēžu sugas līmeņa pazemināšanas laikā.

Ne asakas!

siflogo

Projekta “Mums rūp!”ietvaros radām iespēju kvalitatīvi iztulkot jaunos makšķerēšanas noteikumus. Nepretendējam uz ideālu krievu valodu vai absolūtu juridisko precizitāti, tomēr ceram, ka šie noteikumi noderēs gan mūsu valsts makšķerniekiem, gan kaimiņiem, kuri pie mums mēdz ciemoties.

Makšķerēšanas noteikumi krievu valodā:

ZMN 1 ZMN 2 ZMN 3 ZMN 4 ZMN 5 ZMN 6 ZMN 7 ZMN 8 Правила

Oficiāls izdevums, Latvijas Vēstnesis ir publicējis pieņemtos Makšķerēšanas Noteikumus. Ar tiem iepazīties var Latvijas Vēstnesis lapā.

Tagad kārtā daudziem atliktiem darbiem, nākamnedēļ MOSP valde tiksies ar visiem MIG dalībniekiem, lai veidotu  prioritāšu sarakstu, tad iesniegsim un aicināsim ZMZD sasaukt nākamo padomes sēdi, kurā šos priekšlikumus skatīt un izlemt par to virzību.

Ne asakas!

Ir noticis tas, ko vairums makšķernieku organizāciju gaidīja pēdējo pusgadu. Zemkopības Ministrs Dūklava kungs pielika punktu nebeidzamo Makšķerēšanas Noteikumu apspriešanas tēmai un burtiski izstūma tos cauri Ministru Kabinetam. Mēs ļoti ceram, ka šis ir skaidri saprotams signāls Zemkopības Ministrijas Zivjsaimniecības Departamentam, proti, mērķtiecīgāka, uz resursu uzlabošanu vērsta  darbība ir svarīgāka par neskaitāmu sanāksmju rīkošanu un nemitīgu burtu pārcilāšanu departamenta “labsajūtas” nodrošināšanai. Makšķerēšanas Noteikumi ir apstiprināti MK un 1.02.2016 stāsies spēkā sekojošā redakcijā(visi pielikumi meklējami šeit):

2015.gada       .decembra                                                                               Noteikumi Nr.

Rīgā                                                                                                                (prot. Nr.        §)

 

Read the rest of this entry »

siflogo

Mazo upju apsaimniekošana.

Neapšaubāmi Latvija ir valsts, kas var lepoties ar savām dabas bagātībām – mežiem, zemēm, lai tie būtu lauki, pļavas vai aramzeme, kā arī dabiskajiem ūdeņiem. Taču diez vai mēs esam valsts, kas varētu lepoties ar to, kā mēs šos ūdeņus apsaimniekojam. Diemžēl dabisko ūdeņu apsaimniekošana ir gana lielā pretstatā prasmīgajai saimniekošanai mežu un lauksaimniecības zemēs. Jau zinām cik un kā gūt peļņu no tā vai cita meža hektāra, cik dzīvnieku tajos mīt, ko drīkstam medīt, ko nē un tieši tāpat ar laukiem – ko un kur sēt, lai iegūtu labu graudu, kartupeļu un citu kultūraugu ražu. Bet, kas attiecas uz ūdeņiem, vienīgais, ko zinām, ir cik zivju dīķī jāielaiž, lai rudenī novāktu lielāku vai mazāku ražu. Bet kā tad ar dabiskajiem ūdeņiem? Vai par visiem ūdeņiem mēs esam tikpat zinoši un varoši kā zivju dīķos? Vai zinām cik un kā gūt peļņu apsaimniekojot Burtnieku ezeru, Daugavas ūdenskrātuves, Gaujas upi vai kādu no tās pietekām?

Jā, ar atbildi šeit ir mazliet jāiepauzē… Ūdeņiem, kā zināms, ir vismaz viena problēma, kas tos padara specifiski atšķirīgus no citiem dabas resursiem – īpašumtiesību statuss. Ja ar ezeriem vēl kaut kā var saprast, kas vai kuri ir resursu pārvaldītāji vai nomnieki, tad ar tekošajiem ūdeņiem šajā ziņā ir pagrūti. Upes tek cauri pat ļoti daudziem īpašumiem, kas apsaimniekošanas uzdevumu pamatīgi sarežģī. Jo garākas upes, jo lielāka iespēja, ka kopsaucēju būs grūtāk atrast – tā īsumā varētu rezumēt šo problēmu. Taču skaidrs ir viens, ka bez kārtīga saimnieka nav arī kārtīgas apsaimniekošanas, tātad, ja būs vēlēšanās darboties, nāksies vienoties.

Taču, vai mēs zinām, par ko tieši vienoties? Šķiet atrast atbildi nebūs tik vienkārši, lai gan labu apsaimniekošanas piemēru pilna Eiropa. Katrai valstij, katrai upei tomēr sava individuālā pieeja, kā un ko piedāvāt, atkarībā no konkrētās vietas dabiskajiem dotumiem. Bet kā tad ar iespējamiem mūsu mazo upju dotumiem? Ar ko tad bagāti mūsu tekošie ūdeņi, precīzāk mūsu mazās foreļupes?

Kad uzdodu šādu pašu jautājumu kādam no retajiem ārzemju viesmakšķerniekiem, kas ciemojušies mūsu valstī un mēģinājuši copēt mūsu upēs, saņemu diezgan līdzīgas atbildes. Visbiežāk tiek minētas vairākas kopīgas īpašības, ar ko mūsu upes atšķiroties no citām Eiropas upēm – pirmkārt, ļoti dabiska vide jeb mazapdzīvoti upju krasti un tajā pat laikā tuvums civilizācijai (ceļiem, apdzīvotām vietām utml.); otrkārt, mūsu upju ūdens tumšā krāsa daudziem šķiet interesants aspekts makšķerēšanai, jo nav iespējams redzēt, ko tad īsti ķert kā rezultātā copes brīdis ir īsts pārsteiguma moments un adrenalīns garantēts, kas tomēr ir savādāk copējot dzidrā ūdenī. Tiek minēti arī citi iemesli, kādēļ pa pasauli adrenalīna meklējumos klejo arī mūsu pašu makšķernieki, piemēram, interesanti apmeklēt jaunas vietas, jaunu trofeju meklējumi utml.

Read the rest of this entry »

Ne tik sen informējām par varbūtēju scenāriju Makšķerēšanas Noteikumu pieņemšanas procesā. Šķiet, ka nekļūdījāmies, jo 3. pielikums ir kļuvis par piemēru jocīgu lēmumu pieņemšanas praksei. LV ierēdniecības spējas fascinē :)

Interesenti var iepazīties ar jaunāko MN versiju un pielikumiem, sekojiet saitēm:

ZMNot_031115_makvezzemud (3)

ZMNotp1_031115_makvezzemud

ZMNotp2_031115_makvezzemud

ZMNotp3_031115_makvezzemud

Read the rest of this entry »