MĀRTIŅŠ BALODIS
Valdes priekšsēdētājs

- MOSP vadītājs kopš biedrības dibināšanas,
- kaislīgs makšķernieks ar pieredzi makšķerēšanas sportā,
- orientējas makšķerēšanas politikas jautājumos
- pārstāv MOSP biedru viedokli sadarbībā ar valsts institūcijām.

ANDRIS GRĪNBERGS (Akmentiņš)

Makšķernieks - dzejnieks, sabiedriskais inspektors. Biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" aktīvists, viens no tiem, kas cenšas izveidot novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk. Loģiski, ka šajā darbā ir pirmie panākumi - beigusies nauda :)

MĀRIS OLTE

- Ihtiologs
- makšķernieks
- žurnālists
- lauku iedzīvotājs
- Biedrībā pārstāv Ērgļu "Zivju Ganus"
- Latvijas makšķerēšanas foreļu spiningošanā daudzgadīgs dalībnieks - bijis arī izlases treneris Basu čempionātā

Darbības prioritātes - izglītot makšķerniekus ilgtspējīgākai uzvedībai Latvijas ūdeņos.

OJĀRS BEĶERIS
MOSP valdes loceklis

- kaislīgs makšķernieks,
- 5 gadu pieredze vadīt Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolu,
- Eiropas Zivsaimniecības Fonda konsultatīvās padomes loceklis Zemkopības ministrijā,
- apsaimnieko Burtnieka ezera Vecates laivu bāzi,
- regulāri organizē makšķerēšnas sacensības Salacā un Burtnieka ezerā,
- orientējas makšķerēšanas, fondu piesaistes un pašvaldību likumdošanas jautājumos.

MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
"MOSP" valdes loceklis
- karpu makšķerēšanas eksperts;
- makšķerēju no 5 gadu vecuma;
- iecienītākā trofejas zivs - karpa;
- nopietni ar karpu makšķerēšanas sportu nodarbojos vairāk kā 10 gadus;
- makšķerēju visu gadu;
- makšķerēju Eiropā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā un protams arī Latvijā; - lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" īpašnieks; - biedrības "Carp Team Latvia" dibinātājs un valdes loceklis;
- LMSF valdes loceklis;
- MOSP valdes loceklis;
- biedrības "MB Carp Collections" dibinātājs un valdes loceklis;
- SIA "MBM" valdes loceklis.

Raksti septembris, 2013

SIF_EEZ_graf_el

 

Fot: Māris Olte

 

Par spīti visam, pirmie kucēni ir sparīgi sasnieguši krastu ar vērā ņemamu rezultātu. Tāds sakāmvārds radās MOSP veidotajā pasākumā 28. un 29. septembrī, kur notika Latvijas kausa sacensības spiningošanā no laivām, kā arī pirmais MOSP rīkotais projekta „Mums rūp!” seminārs, kurā aicinājām tā dalībniekus paskatīties uz makšķerēšanas jautājumiem plašāk un iesaistīties makšķerēšanas politikas veidošanā.
Latvijas kausa pirmās dienas noslēgumā uz nopietno semināra sarunu ieradās gandrīz puse sportistu. Varētu vēlēties vairāk, taču jāsaprot, ka līdz šim bija pierasts pēcpusdienā gatavoties nākamā rīta startam vai atpūsties. Semināru vadīja Māris Olte. Tā pirmajā daļā par MOSP projektu „Mums rūp!” informēja MOSP Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Balodis, pastāstot par projekta posmiem un iespēju finansēt aktivitātes, kas līdz šim veiktas sabiedriskā kārtā.
Daudzpusīgu ieskatu ūdeņu apsaimniekošanas juridiskajās niansēs sniedza MOSP valdes loceklis Ojārs Beķeris (Burtnieks nekļuva par zivīm bagātāko ezeru nejauši, ar dažādu ES projektu palīdzību tajā ieguldīti vairāk nekā 200 000 latu. Licencētā makšķerēšana, instruments, lai apsaimniekotu ūdeņus – likumdošanas nianses un kārtība, kā to organizēt).
Semināra otrajā periodā par biedrības „Ventspils makšķernieku klubs” paveikto kolorīti pastāstīja MOSP valdes loceklis Andris Grīnbergs (plašākai auditorijai pazīstams kā dzejnieks Andris Akmentiņš). Mērķtiecīgi realizēti divi ES projekti, makšķernieki iesaistīti Ventspils novada zivju resursu sargāšanā, sperti pirmie soļi foreļupes apsaimniekošanā. Konstruktīvu risinājumu piemēru nemaz nav tik daudz, tiem jābūt visu makšķernieku organizāciju rīcībā.
Savukārt par situāciju makšķerēšanas politikā pastā stīja Mārtiņš Balodis, aicinot makšķerniekus veidot sabiedriskas organizācijas, jo tas ir veids, kā padarīt makšķernieku viedokli pamanāmu.
Semināra nobeigumā notika diskusija par Latvijas Spiningošanas čempionāta rīkošanu un Latvijas izlases dalībnieku atlases sistēmu. Ar pasākumu bija apmierināti visi dalībnieki, daudzi atzinās, ka tik saturīgu pasākumu nebija gaidījuši un atzina, ka noteikti bija vērts piedalīties. Tas varbūt pamudinās MOSP nākāmā gada seminārus apmeklēt tos, kuri šoreiz bija pārāk aizņemti.
Sacensībās vislielāko pārsteigumu sagādāja grūti prognozējamais Ķīšezers. Daudziem bija pārsteigums, ka vietās, kurās sestdien izdevās veikli tikt pie ieskaites zivīm, svētdien valdīja tukšums.

MOSP sagādātās balvas, augstas kvalitātes Varivas makšķerauklas, tika pasniegtas uzvarētājiem individuālajā vērtējumā, pjedestāla iekarotājus un līelākās zivs pievārētāju apsveica ar SIA „Goldfish” balvām. Neizpalika arī Bushmils gardumi.

MOSP cer, ka nākamā gadā tiksimies vēl kuplākā skaitā un jaunie izaicinājumi nebūs mums šķērslis cīņām un uzvarām.
Projekts „Mums rūp!” izveidots sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF), projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Šeit var atrast prezentāciju materiālus, lai gan bez autoru komentāriem tie būs tikai vizuāls ieskats tēmā:
http://failiem.lv/u/qdyfkga
http://failiem.lv/u/rynjjzg
http://failiem.lv/u/izlrazm

Read the rest of this entry »

 

SIF_EEZ_graf_el

Ievads

Projekta “Mums rūp!” ietvaros paredzēta rakstu sērija par Latvijas iekšējo ūdeņu ihtiofaunu, tās izmaiņām un šo izmaiņu cēloņiem, zivju sabiedrību struktūru, ūdenstilpju produktivitāti, populāciju dinamiku u.c. tēmām, kas varētu interesēt plašu lasītāju loku. Tos paredzēts ievietot mājas lapā www.mosp.lv .
Pirmais no rakstiem ir apskats par Latvijas iekšējos ūdeņos sastopamajām zivju, nēģu un vēžu sugām, to izplatību un sastopamību. Rakstā apkopoti arī senāku pētījumu dati, pievienots plašs bibliogrāfijas saraksts interesentiem, kas vēlētos padziļināt savas zināšanas par Latvijā sastopamām zivīm, nēģiem un vēžiem.

Agrākie pētījumi

Vēsturiski priekšstati par zivju izplatību un sastopamību Latvijas iekšējos ūdeņos ir mainījušies. To noteikuši vairāki faktori:
• līdz 20. gadsimta 1990. gadiem vākti dati un pētītas galvenokārt tikai rūpnieciskajai zvejai un makšķerēšanai nozīmīgas zivju un nēģu sugas;
• antropogēnā darbība ietekmējusi sugu izplatību un sastopamību, zivju resursus jau no 19. gadsimta, bet sevišķi intensīvi no 20. gadsimta 1930. gadiem;
• atsevišķu zivju sugu izplatība un sastopamība mainījusies un turpina mainīties dabisku faktoru ietekmes rezultātā.
Pirmo ihtiologu un dabas pētnieku darbos publicēti galvenokārt dati, kas tika ievākti citā veidā kā mūsdienās. Parasti tās bija vietējo iedzīvotāju un zvejnieku aptaujas, novērojumi zivju tirgos, korespondence ar vietējo administrāciju. Tika savākti pirmie dati par reģionā sastopamajām zivīm, to ķeršanas metodēm, zivju nosaukumiem vietējās valodās, ekonomiskie dati (Fischer, 1791; Sodoffsky, 1849, Kawall, 1858; Dybowski, 1862; Сапунов, 1983; Берг, 1911; Борисов, 1913).
Pirmie Latvijas ihtiofaunas saraksti (kopā jūras un saldūdens, bez konkrētām atradnēm) sagatavoti un publicēti 1930os gados (Grosse, 1935; Mansfelds, 1936; Siliņš, 1936). Uz Latvijas upēm attiecinātas sekojošas nēģu un zivju sugas: upes nēģis Lampetra fluviatilis, strauta nēģis Lampetra planeri, jūras nēģis Petromyzon marinus, Atlantijas store Acipenser sturio, zutis Anguilla anguilla, alosa Alosa alosa, palede Alosa fallax, spidiļķis Rhodeus amarus, grundulis Gobio gobio, karūsa Carassius carassius, karpa Cyprinus carpio, plaudis Abramis brama, pavīķe Alburnoides bipunctatus, vīķe Alburnus alburnus, salate Aspius aspius, spāre Ballerus ballerus, plicis Blicca bjoerkna, ausleja Leucaspius delineatus, ālants Leuciscus idus, baltais sapals Leuciscus leuciscus, kaze Pelecus cultratus, mailīte Phoxinus phoxinus, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythropthalmus, sapals Squalius cephalus, vimba Vimba vimba, līnis Tinca tinca, akmeņgrauzis Cobitis taenia, pīkste Misgurnus fossilis, bārdainais akmeņgrauzis Barbatula barbatula, sams Silurus glanis, līdaka Esox lucius, salaka Osmerus eperlanus, sīga Coregonus lavaretus, lasis Salmo salar, forele Salmo trutta ar divām formām (taimiņš un strauta forele), alata Thymallus thymallus, vēdzele Lota lota, trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus, deviņadatu stagars Pungitius pungitius, platgalve Cottus gobio, ķīsis Gymnocephalus cernua, asaris Perca fluviatilis un zandarts Sander lucioperca.
Autori dod arī zivju sastopamības novērtējumu. Dati par atsevišķu sugu atradnēm upēs bijuši visai ierobežoti, pieminētas galvenokārt relatīvi mazpazīstamas un retas zivju sugas, kā store, spidiļķis, alata, kaze un salate (Ozoliņš, 1929; Bērziņš, 1936; Ozols, 1937; Bērziņš, 1938;). Tiek ziņots par jaunas saldūdens zivju sugas barbes Barbus barbus noķeršanas faktu (Krēmanis, 1937).
Hronoloģiski jaunāki 1940.- 1950.gados sastādītie Latvijas saldūdens zivju faunas saraksti (Priedītis, 1947; Николаев, 1953; Sloka, 1956), kas visumā ir līdzīgi. No šī perioda Latvijas zivju sarakstam pievienota barbe (Sloka, 1956) un raibā platgalve Cottus poecilopus. Īpatnēji, ka, ja viens no autoriem (Priedītis, 1947) tās izplatības apgabalu norāda piekrastes ūdeņos, tad vēlāk (Sloka, 1956) raibo platgalvi attiecina gan uz iekšējiem ūdeņiem, gan jūras piekrasti.
Zivju faunas pētījumi faktiski netiek veikti, datus par saimnieciski nenozīmīgām zivju sugām iegūst drīzāk nejauši, piemēram, pētot plēsīgo zivju barošanos. Populārā literatūrā, iekļauti zivju sugu saraksti, kas attiecināti uz konkrētām upēm, publicēti dati par zivju migrācijām, nārsta vietām un saimnieciski nozīmīgākajām sugām. Makšķerniekiem domātos izdevumos atrodama informācija par makšķerēšanas mērķsugu izplatību pa upēm un upju baseiniem (Priedītis, 1951a).
No 1950. gadiem sugu sarakstā iekļauta arī sterlete Acipenser ruthenus, kura introducēta Daugavā 1885. gadā (Сапунов, 1893), bet lielākā daudzumā ielaista 1948. gadā (Andrušaitis, 1960). Šajā pat gadā Latvijā ievesta sudrabkarūsa Carassius gibelio (Andrušaitis, 1960), kas turpmāk minēta kā mūsu ūdeņos sastopama suga (Sloka, 1956). Latvijā ievestās zivju sugas, kuras minētas literatūras avotos, bet nav uzskatītas par Latvijā sastopamām (Mansfelds, 1936), kā palija Salvelinus alpinus, avotu palija Salvelinus fontinalis un varavīksnes forele Oncorhynchus mykiss, uz laiku iekļautas (Sloka, 1956), bet turpmāk vairs nav minētas Latvijas zivju faunas aprakstos (Sloka, 1966; 1974). Šajos darbos vairs netiek pieminēta alosa. Kopš 1950. gadiem Latvijā ievestas vēl divas zivju sugas Baikāla omulis Coregonus migratorius un nelma Stenodus nelma (Andrušaitis, 1960), kuras nekad nav tikušas attiecinātas uz Latvijas faunu.
Plašāk zivju introdukcijas un aklimatizācijas darbi bija izvērsti 20. gadsimta 60- 80. gados (Каиров, Костричкина, 1970; Римш, 1977). Šajā periodā Latvijas ūdeņos ielaistas 11 zivju sugas Sibīrijas store Acipenser baerii, Krievijas store Acipenser gueldenstaedtii, sterlete, beluga Huso huso, muksuns Coregonus muksun, broad whitefish Coregonus nasus, pelede Coregonus peled, gorbuša Oncorhynchus gorbuscha, keta Oncorhynchus keta, kižučs Oncorhynchus kisutch un varavīksnes forele, kā arī nesankcionēti Latvijas iekšējos ūdeņos 1980. gados ielaistais rotans Percottus glenii (Aleksejevs, 2010).
Izdevumā “Latvijas zivis” iekļautas visas zivju sugas, kuru izplatības areāls ietver Latvijas iekšējos vai jūras ūdeņus, sugas, kas ir reti ieceļotāji un sugas, kuras mēģinātas introducēt Latvijā (Plikšs, Aleksejevs, 1998).

Jaunākie zivju pētījumi iekšējos ūdeņos un to rezultāti
Informācijas avoti

Read the rest of this entry »

SIF_EEZ_graf_el

Latvijas kauss spiningošanā no laivām. Ķīšezerā 28.-29. septembrī.

Rudenī aktivizējas gan līdakas un asari, gan makšķerēšanas sporta cienītāji. Pabeigtas Latvijas čempionāta kārtas, un klāt tradicionālais Latvijas kauss spiningošanā no laivām, kas šogad notiks Ķīšezerā.
Divu dienu sacensības rīko LMSF (Latvijas makšķerēšanas sporta federācija) sadarbībā ar MOSP (Makšķernieku organizāciju sadarbības padome).

Latvijas kauss šogad nāk ar diviem jauniem izaicinājumiem. Pirmais uzrunā jaunos dalībniekus, kas vēl tikai prāto par pirmajām sacīkstēm. Šis ir īstais brīdis mēģināt izmantot dubulto iespēju – gan iepazīt sacensību atmesfēru, gan iespraukties starp pazīstamiem sportistiem kopējā vērtējumā, gan sacensties par īpašu veicināšanas balvu jaunajām komandām.

Otrs izaicinājums ir saruna par makšķerēšanas un ūdeņu nākotni Latvijā, uz kuru pirmās sacīkšu dienas noslēgumā aicina MOSP. Makšķernieku iespējas ne tikai ņemt no ūdeņiem, bet arī dot, makšķernieku biedrību pieredze, pieejamais ES finansējums – 28. septembra seminārs ir pirmais no MOSP publiskajiem darbiem Sabiedrības iontegrācijas fonda finansētā projekta „Mums rūp!” ietvaros. Semināra laikā notiks arī spiningotāju apspriede par nākamā gada Latvijas izlases veidošanas pamatprincipiem un idejām par nākamā gada nolikumu.
Aicinām pieteikties uz semināru arī makšķerniekus, žurnālistus un citus interesentus, kuri nepiedalās sacīkstēs.

Sacīkšu norise īsumā – 28.septembrī  līdz plkst. 8.00 pulcēšanās pie viesnīcas „Mežaparks” R. Feldmaņa ielā 11; 8.30- 9.00- tiesnešu izloze; 9.15 tiesnešu sapulce; 1. kārta 10.00- 16.00;  16:30 kārtas rezultātu paziņošana. 17.30- 20.30- biedrības „MOSP” organizētais seminārs. Otrajā dienā – pulcēšanās sacensību vietā līdz plkst. 6:30;  2. kārta 7:00- 13.00;  13.30- rezultātu paziņošana,  14.00- apbalvošana.

Read the rest of this entry »

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
septembris 2013
M T W T F S S
« Aug   Oct »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30