MĀRTIŅŠ BALODIS
Valdes priekšsēdētājs

- MOSP vadītājs kopš biedrības dibināšanas,
- kaislīgs makšķernieks ar pieredzi makšķerēšanas sportā,
- orientējas makšķerēšanas politikas jautājumos
- pārstāv MOSP biedru viedokli sadarbībā ar valsts institūcijām.

ANDRIS GRĪNBERGS (Akmentiņš)

Makšķernieks - dzejnieks, sabiedriskais inspektors. Biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" aktīvists, viens no tiem, kas cenšas izveidot novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk. Loģiski, ka šajā darbā ir pirmie panākumi - beigusies nauda :)

MĀRIS OLTE

- Ihtiologs
- makšķernieks
- žurnālists
- lauku iedzīvotājs
- Biedrībā pārstāv Ērgļu "Zivju Ganus"
- Latvijas makšķerēšanas foreļu spiningošanā daudzgadīgs dalībnieks - bijis arī izlases treneris Basu čempionātā

Darbības prioritātes - izglītot makšķerniekus ilgtspējīgākai uzvedībai Latvijas ūdeņos.

OJĀRS BEĶERIS
MOSP valdes loceklis

- kaislīgs makšķernieks,
- 5 gadu pieredze vadīt Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolu,
- Eiropas Zivsaimniecības Fonda konsultatīvās padomes loceklis Zemkopības ministrijā,
- apsaimnieko Burtnieka ezera Vecates laivu bāzi,
- regulāri organizē makšķerēšnas sacensības Salacā un Burtnieka ezerā,
- orientējas makšķerēšanas, fondu piesaistes un pašvaldību likumdošanas jautājumos.

MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
"MOSP" valdes loceklis
- karpu makšķerēšanas eksperts;
- makšķerēju no 5 gadu vecuma;
- iecienītākā trofejas zivs - karpa;
- nopietni ar karpu makšķerēšanas sportu nodarbojos vairāk kā 10 gadus;
- makšķerēju visu gadu;
- makšķerēju Eiropā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā un protams arī Latvijā; - lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" īpašnieks; - biedrības "Carp Team Latvia" dibinātājs un valdes loceklis;
- LMSF valdes loceklis;
- MOSP valdes loceklis;
- biedrības "MB Carp Collections" dibinātājs un valdes loceklis;
- SIA "MBM" valdes loceklis.

Raksti decembris, 2013

SIF_EEZ_graf_el

Izmaiņas zivju sabiedrībās Latvijas upēs (II daļa)

Dr.biol. Jānis Birzaks, Latvijas ihtioloģijas biedrība

 Diskusija

Zivju skaitu ietekmē daudzi, gan dabiski, gan antropogēni faktori. Bieži vien tie nav zināmi vai nav apzināti, taču tas nav traucējis izvirzīt nepamatotas hipotēzes, pesimistiskas prognozes un apgalvojumus. Ļoti populāri ir apgalvojumi “zivju resursi tiek nesaudzīgi izlaupīti”, vai tie jau ir “izlaupīti” un netiek saglabāti “nākamajām paaudzēm”. Līdzīgus apgalvojumus par zivju resursu stāvokli mūsdienu Latvijas teritorijā atrodam jau no 19. gadsimta, kad Liflandes gubernators sniedza ziņojumu tā laika valdībai, ka “zivju nozveja …… ievērojami un pastāvīgi samazinoties”. Šīs sūdzības pamatotības izpētei 1851.- 1852. gadā akadēmiķa Bēra vadībā tika organizētas vairākas ekspedīcijas reģiona piekrastes ūdeņos, upēs un ezeros (citēts pēc Kondratjeva, 2012).

Read the rest of this entry »

SIF_EEZ_graf_el

Izmaiņas zivju sabiedrībās Latvijas upēs (I daļa)

Dr.biol. Jānis Birzaks, Latvijas ihtioloģijas biedrība

Kopsavilkums

Rakstā apkopoti dati par zivju uzskaites rezultātiem vairāk nekā 200 Latvijas upēs laikā no 1992. līdz 2013. gadam. Pavisam kopā ievākti dati 246 upēs 1240 zvejas reizēs. Noķerta 41 zivju, 2 nēģu un 3 vēžu sugas. Vidējais zivju skaits apsekotajās vietās bija 111 eks./100 m2, gandrīz puse jeb 44% pārstāv sugas, kas tiek zvejotas un makšķerētas. Dažādu sugu īpatņu vidējais skaits Latvijas upēs ir mainīgs, šo izmaiņu iemesli ne vienmēr ir zināmi. Zivju sugu izplatību un sastopamību, kā arī īpatņu skaitu populācijas ietvaros nosaka tādi dabiski faktori kā upes lielums, vidējais kritums, temperatūras režīms un skābekļa saturs ūdenī, kā arī vietējie apstākļi – aizaugums, noēnotība, upes gultnes substrāts u.c.

Kopš 19. gadsimta gan Eiropā, gan Latvijā strauji pieaugusi antropogēnās darbības ietekme. Tās rezultātā būtiski mainījusies zivju izplatība un sastopamība, kā arī dzīvotnes. Sugas, kas spējušas piemēroties izmainītajiem dzīves apstākļiem, aizņem plašāku areālu nekā agrāk, un to īpatņu skaits populācijās ir pieaudzis. Savukārt ekoloģiski jutīgo sugu īpatņu skaits ir samazinājies, daudzām sugām būtiski samazinājies izplatības areāls. Read the rest of this entry »

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
decembris 2013
M T W T F S S
« Nov   Jan »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031