Raksti maijs, 2015

siflogo

Autors: Matīss Žagars, biologs, Vides Risinājumu Institūts.

 

Fiziķu, meteorologu aprindās un nu jau arī populārajā kultūrā zināms tāds fenomens kā “tauriņa efekts”. Vienkāršoti un tēlaini to aprakstot – tiek teikts, ka tauriņa spārnu vēziens Brazīlijā var izraisīt vētru pie Floridas krastiem. Šāda veida sakarības ir raksturīgas visām dabiskām sistēmām, dabā neviens sīkums nenotiek bez iemesla vai rezultāta. Ne vienmēr tā ir vētra Floridā vai Daugavpilī, tomēr bez sekām nekas nepaliek. Kā tas attiecas uz Latvijas ezeriem? Par to arī šis stāsts.

Manuprāt, jebkuram Latvijas makšķerniekam būtu vērtīgi uzzināt to, kā tad ir “uzbūvētas” ezeru ekoloģiskās sistēmas, no kādiem “gabaliņiem” tās sastāv, kā tie savstarpēji mijiedarbojas un kas liecina par to, ka tajās kaut kas nav kārtībā. Šādas zināšanas galu galā palīdz labāk izprast zivju uzvedību, kas ir biežs makšķernieku rūpju avots. Jebkura ezera ekosistēmu, pirmkārt, veido un ietekmē tā atrašanās vieta, klimatiskie apstākļi, dziļums un citi ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie faktori. Pie tiem mēs šoreiz nekavēsimies, bet ķersimies uzreiz pie ezeros mītošajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī to savstarpējās mijiedarbības veidiem. Visu šo sarežģīto murskuli ekoloģijā sauc par barošanās tīklu. Jebkura barošanās tīkla pamatā ir tā saucamie primārie producenti – ezera gadījumā tās ir galvenokārt mikroskopiskās aļģes, kā arī ūdensaugi. Šī grupa, izmantojot ogļskābo gāzi un ūdeni, pārvērš saules gaismas enerģiju ķīmiskā enerģijā, kas tiem, izmantojot arī ūdenī izšķīdušās neorganiskās barības vielas (fosforu, slāpekli u.c.), ļauj augt un vairoties. Mūsu stāsta kontekstā svarīgākais ir fakts, ka mikroskopisko aļģu augšanai nepieciešamas barības vielas, kas dabisku, cilvēka neietekmētu ezeru ūdenī nokļūst ieskalojoties no iežiem un augsnes visā ezera sateces baseinā. Dodoties pa barības tīklu uz augšu, nākamais posms ir zooplanktons un zoobentoss, jeb mikroskopiskie ūdens vēzīši un grunti apdzīvojošie organismi. Zooplanktons ir nelieli, vēžveidīgi organismi, kas barojas ar mikroskopiskajām aļģēm, tādējādi kontrolējot to daudzumu ūdenī. Jāpiemin, ka arī vēzīšu starpā ir lielāki, plēsīgi organismi, bet vairums tomēr barojas ar aļģēm. Zoobentosu veido ļoti daudzveidīgs organismu loks – gan tādi nelieli organismi kā odu kāpuri, gan lielāki kā perlamutrenes un dreisenas; to barošanās objekti arī ir visdažādākie, no mikroskopiskajām aļģēm līdz citiem zoobentosa organismiem. Turpinot virzīties pa barības tīklu, beidzot nonākam pie zivīm – zooplanktonu uzturā patērē zivju mazuļi un planktonēdājas zivis. Latvijas ezeru gadījumā vairums zivju sugu nārsto pavasarī un vasaras sākumā, atkarībā no temperatūras un katras sugas bioloģijas.

attēls nr.1

  1. attēls. Latvijas ezeriem tipisks zooplanktona organisms – ūdensblusa Daphnia cucullata. (Attēls: www.zoofirma.ru)

Read the rest of this entry »

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
maijs 2015
M T W T F S S
« Apr   Jun »
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031