MĀRTIŅŠ BALODIS
Valdes priekšsēdētājs

- MOSP vadītājs kopš biedrības dibināšanas,
- kaislīgs makšķernieks ar pieredzi makšķerēšanas sportā,
- orientējas makšķerēšanas politikas jautājumos
- pārstāv MOSP biedru viedokli sadarbībā ar valsts institūcijām.

ANDRIS GRĪNBERGS (Akmentiņš)

Makšķernieks - dzejnieks, sabiedriskais inspektors. Biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" aktīvists, viens no tiem, kas cenšas izveidot novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk. Loģiski, ka šajā darbā ir pirmie panākumi - beigusies nauda :)

MĀRIS OLTE

- Ihtiologs
- makšķernieks
- žurnālists
- lauku iedzīvotājs
- Biedrībā pārstāv Ērgļu "Zivju Ganus"
- Latvijas makšķerēšanas foreļu spiningošanā daudzgadīgs dalībnieks - bijis arī izlases treneris Basu čempionātā

Darbības prioritātes - izglītot makšķerniekus ilgtspējīgākai uzvedībai Latvijas ūdeņos.

OJĀRS BEĶERIS
MOSP valdes loceklis

- kaislīgs makšķernieks,
- 5 gadu pieredze vadīt Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolu,
- Eiropas Zivsaimniecības Fonda konsultatīvās padomes loceklis Zemkopības ministrijā,
- apsaimnieko Burtnieka ezera Vecates laivu bāzi,
- regulāri organizē makšķerēšnas sacensības Salacā un Burtnieka ezerā,
- orientējas makšķerēšanas, fondu piesaistes un pašvaldību likumdošanas jautājumos.

MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
"MOSP" valdes loceklis
- karpu makšķerēšanas eksperts;
- makšķerēju no 5 gadu vecuma;
- iecienītākā trofejas zivs - karpa;
- nopietni ar karpu makšķerēšanas sportu nodarbojos vairāk kā 10 gadus;
- makšķerēju visu gadu;
- makšķerēju Eiropā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā un protams arī Latvijā; - lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" īpašnieks; - biedrības "Carp Team Latvia" dibinātājs un valdes loceklis;
- LMSF valdes loceklis;
- MOSP valdes loceklis;
- biedrības "MB Carp Collections" dibinātājs un valdes loceklis;
- SIA "MBM" valdes loceklis.

Raksti decembris, 2015

Ir noticis tas, ko vairums makšķernieku organizāciju gaidīja pēdējo pusgadu. Zemkopības Ministrs Dūklava kungs pielika punktu nebeidzamo Makšķerēšanas Noteikumu apspriešanas tēmai un burtiski izstūma tos cauri Ministru Kabinetam. Mēs ļoti ceram, ka šis ir skaidri saprotams signāls Zemkopības Ministrijas Zivjsaimniecības Departamentam, proti, mērķtiecīgāka, uz resursu uzlabošanu vērsta  darbība ir svarīgāka par neskaitāmu sanāksmju rīkošanu un nemitīgu burtu pārcilāšanu departamenta “labsajūtas” nodrošināšanai. Makšķerēšanas Noteikumi ir apstiprināti MK un 1.02.2016 stāsies spēkā sekojošā redakcijā(visi pielikumi meklējami šeit):

2015.gada       .decembra                                                                               Noteikumi Nr.

Rīgā                                                                                                                (prot. Nr.        §)

 

Read the rest of this entry »

siflogo

Mazo upju apsaimniekošana.

Neapšaubāmi Latvija ir valsts, kas var lepoties ar savām dabas bagātībām – mežiem, zemēm, lai tie būtu lauki, pļavas vai aramzeme, kā arī dabiskajiem ūdeņiem. Taču diez vai mēs esam valsts, kas varētu lepoties ar to, kā mēs šos ūdeņus apsaimniekojam. Diemžēl dabisko ūdeņu apsaimniekošana ir gana lielā pretstatā prasmīgajai saimniekošanai mežu un lauksaimniecības zemēs. Jau zinām cik un kā gūt peļņu no tā vai cita meža hektāra, cik dzīvnieku tajos mīt, ko drīkstam medīt, ko nē un tieši tāpat ar laukiem – ko un kur sēt, lai iegūtu labu graudu, kartupeļu un citu kultūraugu ražu. Bet, kas attiecas uz ūdeņiem, vienīgais, ko zinām, ir cik zivju dīķī jāielaiž, lai rudenī novāktu lielāku vai mazāku ražu. Bet kā tad ar dabiskajiem ūdeņiem? Vai par visiem ūdeņiem mēs esam tikpat zinoši un varoši kā zivju dīķos? Vai zinām cik un kā gūt peļņu apsaimniekojot Burtnieku ezeru, Daugavas ūdenskrātuves, Gaujas upi vai kādu no tās pietekām?

Jā, ar atbildi šeit ir mazliet jāiepauzē… Ūdeņiem, kā zināms, ir vismaz viena problēma, kas tos padara specifiski atšķirīgus no citiem dabas resursiem – īpašumtiesību statuss. Ja ar ezeriem vēl kaut kā var saprast, kas vai kuri ir resursu pārvaldītāji vai nomnieki, tad ar tekošajiem ūdeņiem šajā ziņā ir pagrūti. Upes tek cauri pat ļoti daudziem īpašumiem, kas apsaimniekošanas uzdevumu pamatīgi sarežģī. Jo garākas upes, jo lielāka iespēja, ka kopsaucēju būs grūtāk atrast – tā īsumā varētu rezumēt šo problēmu. Taču skaidrs ir viens, ka bez kārtīga saimnieka nav arī kārtīgas apsaimniekošanas, tātad, ja būs vēlēšanās darboties, nāksies vienoties.

Taču, vai mēs zinām, par ko tieši vienoties? Šķiet atrast atbildi nebūs tik vienkārši, lai gan labu apsaimniekošanas piemēru pilna Eiropa. Katrai valstij, katrai upei tomēr sava individuālā pieeja, kā un ko piedāvāt, atkarībā no konkrētās vietas dabiskajiem dotumiem. Bet kā tad ar iespējamiem mūsu mazo upju dotumiem? Ar ko tad bagāti mūsu tekošie ūdeņi, precīzāk mūsu mazās foreļupes?

Kad uzdodu šādu pašu jautājumu kādam no retajiem ārzemju viesmakšķerniekiem, kas ciemojušies mūsu valstī un mēģinājuši copēt mūsu upēs, saņemu diezgan līdzīgas atbildes. Visbiežāk tiek minētas vairākas kopīgas īpašības, ar ko mūsu upes atšķiroties no citām Eiropas upēm – pirmkārt, ļoti dabiska vide jeb mazapdzīvoti upju krasti un tajā pat laikā tuvums civilizācijai (ceļiem, apdzīvotām vietām utml.); otrkārt, mūsu upju ūdens tumšā krāsa daudziem šķiet interesants aspekts makšķerēšanai, jo nav iespējams redzēt, ko tad īsti ķert kā rezultātā copes brīdis ir īsts pārsteiguma moments un adrenalīns garantēts, kas tomēr ir savādāk copējot dzidrā ūdenī. Tiek minēti arī citi iemesli, kādēļ pa pasauli adrenalīna meklējumos klejo arī mūsu pašu makšķernieki, piemēram, interesanti apmeklēt jaunas vietas, jaunu trofeju meklējumi utml.

Read the rest of this entry »

Scan20031

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
decembris 2015
M T W T F S S
« Nov   Jan »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031