MĀRTIŅŠ BALODIS
Valdes priekšsēdētājs

- MOSP vadītājs kopš biedrības dibināšanas,
- kaislīgs makšķernieks ar pieredzi makšķerēšanas sportā,
- orientējas makšķerēšanas politikas jautājumos
- pārstāv MOSP biedru viedokli sadarbībā ar valsts institūcijām.

ANDRIS GRĪNBERGS (Akmentiņš)

Makšķernieks - dzejnieks, sabiedriskais inspektors. Biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" aktīvists, viens no tiem, kas cenšas izveidot novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk. Loģiski, ka šajā darbā ir pirmie panākumi - beigusies nauda :)

MĀRIS OLTE

- Ihtiologs
- makšķernieks
- žurnālists
- lauku iedzīvotājs
- Biedrībā pārstāv Ērgļu "Zivju Ganus"
- Latvijas makšķerēšanas foreļu spiningošanā daudzgadīgs dalībnieks - bijis arī izlases treneris Basu čempionātā

Darbības prioritātes - izglītot makšķerniekus ilgtspējīgākai uzvedībai Latvijas ūdeņos.

OJĀRS BEĶERIS
MOSP valdes loceklis

- kaislīgs makšķernieks,
- 5 gadu pieredze vadīt Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolu,
- Eiropas Zivsaimniecības Fonda konsultatīvās padomes loceklis Zemkopības ministrijā,
- apsaimnieko Burtnieka ezera Vecates laivu bāzi,
- regulāri organizē makšķerēšnas sacensības Salacā un Burtnieka ezerā,
- orientējas makšķerēšanas, fondu piesaistes un pašvaldību likumdošanas jautājumos.

MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
"MOSP" valdes loceklis
- karpu makšķerēšanas eksperts;
- makšķerēju no 5 gadu vecuma;
- iecienītākā trofejas zivs - karpa;
- nopietni ar karpu makšķerēšanas sportu nodarbojos vairāk kā 10 gadus;
- makšķerēju visu gadu;
- makšķerēju Eiropā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā un protams arī Latvijā; - lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" īpašnieks; - biedrības "Carp Team Latvia" dibinātājs un valdes loceklis;
- LMSF valdes loceklis;
- MOSP valdes loceklis;
- biedrības "MB Carp Collections" dibinātājs un valdes loceklis;
- SIA "MBM" valdes loceklis.

SIF_EEZ_graf_el

Gaujas pieteka Abuls, tā ihtiofauna

dr.biol. J.Birzaks

 

Ievads

Upes ir vienas no cilvēka darbības visvairāk ietekmētajām ekosistēmām. Vairāk kā 70% no upēm mērenajā klimata zonā uzskatāmas par pārveidotām. Upju morfoloģiju un hidroloģisko režīmu, līdz ar to ekosistēmu kopumā, maina tieša upes gultnes pārveidošana to iztaisnojot un padziļinot vai izveidojot polderus un aizsargdambjus tās krastos. Upes morfoloģiju un hidroloģisko režīmu maina arī dzirnavu un HES aizsprosti, piesārņojums un eitrofikācija. Pārveidojumi būtiski ietekmējuši upju biotu, tai skaitā zivis.

Arī Latvijā ir ļoti maz antropogēnās darbības neskartu vai maz ietekmētu ūdeņu. Tāpēc zivju sastopamība, skaits un biomasa mūsdienās atkarīga no dabisko un antropogēno faktoru mijiedarbības. Ne vienmēr tā saistīta ar zivju skaita un biomasas samazināšanos vai sugu izzušanu. Mūsdienu ihtiofauna papildināta ar introducētām sugām sugām, pārvadātas un izplatītas arī vietējās zivju sugas. Ceļotājzivju izplatību un sastopamību var mainīt arī antropogēnā darbība citās zemēs, piemēram, tā noticis ar Eiropas zuti. Zivju izplatība, daudzums un sastopamība mainījusies arī dabisku faktoru ietekmē. Ņemot vērā, ka par lielāko daļu no Latvijas upēm nav vēsturisku datu par tajās sastopamām zivīm, var tikai minēt, kāda bijusi mūsu upju ihtiofauna to dabiskā stāvoklī.

Kā piemēru izvēlējāmies vienu vidēja lieluma upi. Tas ir Abuls, Gaujas vidusteces kreisā krasta pieteka. Rakstā analizēsim upes apsekošanā iegūtos datus, mēģinot atbildēt uz jautājumiem:

  • kā antropogēnā darbība ietekmē upes ihtiofaunu;
  • kāda iespējams bijusi upes zivju sabiedrība tās relatīvi neskartā stāvoklī.

Upes apraksts

Abuls ir Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes un Beverīnas novadā. Upes garums ir 52 km, sateces baseina platība 430 km2, bet kopējais un vidējais kritums attiecīgi 129 m un 2,5 m/km. Upei ir 10 pietekas, no tām lielākās ir Lisa (32 km), Mutulīte (26 km), Nigra (22 km), Dranda (13 km) un Nērvelis (10 km) (1.attēls).

Pēc Latvijas upju tipoloģijas tā pieder pie trešā tipa upēm (http://likumi.lv/doc.php?id=95432). Abula garenkritums vislielākais ir upes augštecē, posmā starp Tepera un Vidusezeru, kur tas pārsniedz 10 m/km. Šajā upes posmā izbūvētas ūdensdzirnavas, kas mūsdienās ir mazās HES. Pēc Brutuļu ūdenskrātuves upes vidējais kritums samazinās un ir mazāks par 2 m/km (2.attēls).

Abula ekoloģiskā kvalitāte, antropogēnie pārveidojumi upē

Saskaņā ar Gaujas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu (http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apsaimniekosanas-plani?id=1107&nid=424) upes ekoloģiskā kvalitāte noteikta kā slikta. Kā potenciāli piesārņotas vietas upē noteiktas tās posmos Smiltenē, Trikātā un Brenguļos. Abuls (ūdensobjekts G220) noteikts kā antropogēnās darbības būtiski ietekmēta upe ar lielu izkliedētā un punktveida piesārņojuma slodzi un morfoloģiskiem pārveidojumiem aizsprostu, gultnes un krastu pārveidojumu veidā. Lielākā daļa no Abula pietekām ir iztaisnotas un pārveidotas par meliorācijas sistēmu ūdensnotekām.

Upē ierīkotas 5 mazās HES, no tām arī vecākā Baltijas valstīs Smiltenes HES izbūvēta 1901. gadā. Lielākā daļa no upes, izņemot 8 km lejtecē ceļotājzivīm mūsdienās nav pieejama. Kartogrāfisko datu un aerofotomateriālu analīze liecina, ka upes baseinā Abula pietekās uz 2011. gadu bija vēl vismaz 11 aizsprosti (1. attēls).

Pētījuma metode

Pētnieciskā zveja upē veikta 2012. gada augustā upes posmā 5 km garumā no iztekas līdz lejtecei, pavisam kopā 10 vietās. Zveja tika veikta ar līdzstrāvas elektrozvejas aparātu saskaņā ar standartu LVS EN 14011:2003 (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ievākšana, lietojot elektrozveju) upes posmos, kas seklāki par 1,2 m.

Zivju uzskaites parauglaukumi bija izvietoti visā upes garumā, to kopējā platība bija 2058 m2 (1.attēls). Pētījumā tika noķertas 25 sugu zivis un nēģi. No tām 1835 zivis bija garākas par 50 mm un 329 vienvasaras (0+ vecuma grupas) zivis ar garumu L<50 mm.

2.tabula

Apsekoto posmu koordinātes LKS sistēmā

Parauglaukums X Y
Abuls1 615828,1 6360857
Abuls 2 615834,5 6365531
Abuls 3 614310,8 6366398
Abuls 4 611345,7 6371344
Abuls 5 608497,5 6372253
Abuls 6 603517,1 6375787
Abuls 7 601269,5 6379176
Abuls 8 598695,5 6380071
Abuls 9 615828,1 6360857
Abuls 10 591843,1 6380441

Apsekoto parauglaukumu izvietojums parādīts kartē (1.attēls), to numerācija virzienā no augšteces uz lejteci Abuls1- Abuls10.

3.tabula

Abulā apsekotie zivju parauglaukumi

Parauglaukums Baseina platība augšpus parauglaukumam (km2) Vidējais dziļums (m) Upes platums (m) Upes kritums (m/km) Straumes ātrums (m/s) Attālums no iztekas (km) Ūdens temperatūra

(°C)

Abuls1 5 0,05 1,5 5,30 0,22 5 16,61
Abuls 2 49 0,25 4 4,11 0,32 11 15,98
Abuls 3 55 0,1 4,5 5,20 0,59 15 20,11
Abuls 4 70 0,45 10 1,89 0,19 23 18,07
Abuls 5 78 0,3 4 0,91 0,36 27 13,76
Abuls 6 244 0,6 6 0,29 0,24 34 14,28
Abuls 7 392 0,3 15 1,24 0,05 40 16,91
Abuls 8 392 0,6 25 0,62 0,24 44 15,88
Abuls 9 416 0,6 20 0,36 0,16 52 15,8
Abuls 10 417 0,6 18 0,57 0,09 54 16,46

Rezultāti un diskusija

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju vēsturiski Abulā bijušas sastopamas 28 zivju un divas nēģu sugas. Mūsu veiktajos pētījumos 2003., 2009. un 2013. gadā upē noķertas 23 zivju un divas nēģu sugas, kā arī platspīļu vēzis Astacus astacus.

a1

1.attēls Abula baseins ar antropogēnajiem šķēršļiem

a2

2.attēls Abula garenkritums

4.tabula

Abulā konstatētās zivju sugas un to īpatņu skaits (2012. gada dati pa stacijām virzienā no upes augšteces 1 uz lejteci 10)

Suga 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Kopā
Strauta nēģis 4 1             + 1 6
Upes nēģis                   1 1
Forele   44                 44
Līdaka 4   12     6 6 2 6 4 40
Plicis           6 5     1 12
Plaudis       1             1
Rauda     17 4 2 43 96 35 30 48 276
Baltais sapals               2 3   5
Sapals         6     19   7 32
Ālants           2     2   4
Grundulis       30 3 4 6 1     44
Mailīte   498 11 68 54           631
Pavīķe             1 6     7
Vīķe         13 4 68 26   20 131
Ausleja       19             19
Līnis     1 12   1 2       16
Karūsa       1             1
Sudrabkarūsa             1   8   9
Bārdainais akmeņgrauzis 1 256 173 5   1 2 6     438
Akmeņgrauzis             5   6 2 13
Pīkste       1             1
Vēdzele           4     1   5
Deviņadatu stagars         143           143
Asaris 6 2 204     11 1 1 22 10 257
Platgalve   1                 1
Sugu skaits 4 6 6 9 6 10 11 9 9 9  
Īpatņu skaits tūkst. eks./ha 1,2 22,5 12,1 9,0 6,7 5,2 10,7 7,4 6,2 4,7  
Biomasa kg/ha 7,5 130 130 65 20 217 340 118 449 151  

+- sugas konstatēta

a3

3.attēls Abula augštece

Abuls 1 atrodas upes augštecē netālu no tā iztekas. Upes posms ir meliorēts. Tās platums 1,5 m, vidējais dziļums 5 cm, bet lielākais 25 cm. Straumes ātrums bija tikai 0,2 m/s. Upes gultnē pārsvarā smiltis 80% un grants 20%. Ūdens temperatūra, kas mērīta 01.08. 16,6 °C, kas liecina, ka Abuls šajā posmā barojas no gruntsūdeņiem. Zemāku ūdens temperatūru nosaka arī noēnojums, ko rada gar upi augošie baltalkšņi. Upe tek caur pļavām, tās krastos attīstīta bagātīga veģetācija.

Zivju fauna Abula augštecē nabadzīga, tā pārstāvēta ar trim zivju sugām: asaris (55%), līdaka (36%) un bārdainais akmeņgrauzis (9%), konstatēti arī strauta nēģa kāpuri. Zivju skaits bija salīdzinoši neliels, 100 m garā upes posmā noķertas tikai 11 zivis.,

Sugas: līdaka, asaris un bārdainais akmeņgrauzis. Zivju biomasa bija tikai 7,5 kg/ha, bet to skaits 1200 eks./ha. Zivju sabiedrībā vidējais īpatņu garums 98 mm, bet svars 5 g.

a4

4.attēls Abuls2 pie “Silvas”.

Upes posms, kas pēc klasifikācijas atbilst foreļu zonai. Pēc mūs lauka pētījumu rezultātiem, mūsdienās tas acīmredzot ir vienīgais Abulā, kur saglabājusies foreles populācija. Konstatētas 6 zivju sugas: strauta nēģis, forele, rauda, mailīte, bārdainais akmeņgrauzis un asaris.

Zivju sabiedrības sastāvs pēc skaita 90% veido divas maza izmēra zivju sugas bārdainais akmeņgrauzis un mailīte. Foreles pēc skaita bija 7%, bet pēc zivju biomasas 50% zivju sabiedrībā. Zivju sugu skaits šajā upes posmā, salīdzinot ar augšteci Abuls1, pieaug līdz 6 sugām. Pie tam 3 no tām – strauta nēģis, forele un platgalve, pieder pie ekoloģiski jutīgām sugām, kas uzturas upju posmos ar lielāku vidējo kritumu un straumes ātrumu un zemāku ūdens temperatūru. Šīs sugas nārsto uz cieta substrāta – grants vai oļiem.

Zivju vidējais garums upes posmā Abuls 2 bija 70 mm ar vidējo svaru 6 g. Taču tajā pat laikā 65 m (250 m2 platībā) garā upes posmā tika noķertas 44 foreles no kurām divu īpatņu garums pārsniedza 30 cm, bet vēl divi eksemplāri bija attiecīgi 25 un 28 cm gari. Spriežot pēc foreles populācijas vecuma – garuma sastāva šo upes posmu foreļu makšķernieki aizmirsuši vai sen nebija apmeklējuši. Zivju skaits un biomasa būtiski pieaugusi salīdzinot ar Abuls1, tas bija 139 kg/ha jeb 22,5 tūkstoši zivju uz hektāra.

a5

5.attēls Abuls3 upes posms Smiltenē starp Vidus un Tiltlejas ezeriem

Pēc morfoloģijas tas atbilst foreļu zonai (ritrāla posms), taču ūdens temperatūra jau sasniedz 20 ºC (mērīta 01.08.) un forele acīmredzot vairs nav sastopama. Šajā upes posmā diezgan lielā skaitā sastopamas platspīļu vēzis Astacus astacus, kas liecina par samērā labu upes posma ekoloģisko kvalitāti.

Šajā upes posmā konstatētas gan strauji tekošiem ūdeņiem (ritrālam) raksturīgas sugas kā bārdainais akmeņgrauzis (41,3%) un mailīte (2,6%), gan lēni tekošu un stāvošu ūdeņu sugas kā līdaka (2,9%), rauda (4,1%) un asaris (48,7%). Nelielā daudzumā posmā Abuls3 sastopams līnis un invazīvā suga sudrabkarūsa. Lielo lēni tekošiem un stāvošiem ūdeņiem raksturīgu zivju īpatsvaru nosaka ezeru (ūdenskrātuvju) ietekme.

Zivju vidējais garums 110 mm un svars 10 g. Lielākie to eksemplāri ir līdakas vienvasaras mazuļi ar garumu 8- 15 cm un vienvasras un vienu gadu veci asari ar garumu 5- 15 cm.

Zivju sugu skaits upes posmā Abuls3 tāds pats kā Abuls 2, taču lielākā to daļā upē nonāk no to norobežojošajām ūdenskrātuvēm Vidus un Tiltlejas ezeriem.

Zivju skaits bija divas reizes mazāks kā Abuls2 12 tūkst. eks./ha, bet biomasa nemainījās paliekot 130 kg/ha robežās.a6

6.attēls Meliorēts posms Abuls4

Upe Abuls4 posmā meliorēta. Nav zināms, kad meliorācija veikta. Redzams, ka upes gultnes neviendabība (heterogenitāte) sāk atjaunoties, kas no vienas puses atjauno bioloģisko daudzveidību upē, bet no otras samazina meliorācijas efektivitāti.

Kopējais zivju skaits upes posmā Abuls4 9 tūks. eks./ha. Pēc skaita zivju sabiedrībā dominēja saimnieciski nenozīmīgas zivju sugas mailīte (47,6%) grundulis (21,0%) un ausleja (13,3%). Zivju vidējais garums bija 83 mm, bet svars – 7,4 g. Te konstatēti arī vienu un divus gadus veci līņi ar garumu no 6- 13 cm, kā arī aizsargājamā dūņu pīkste, kas bieži sastopama tieši antropogēni pārveidotos upju posmos. Zivju biomasa samazinājusies divas reizes līdz 65 kg/ha. Lielāko tās daļu veido grundulis (20,5 kg), mailīte (15 kg), bārdainais akmeņgrauzis (7,9 kg) un rauda (7,6 kg).

Upe posmā Abuls4 uzskatāma par antropogēni degradētu, tajā nav sastopamas ekoloģiski jutīgas zivju sugas. Zivju skaits un biomasa būtiski samazinājies, salīdzinot ar augstāk esošajiem upes posmiem Abuls2 un Abuls3 (4.tabula). Salīdzinot ar augštecē esošajiem upes posmiem, Abuls4 netika konstatētas tādas bieži sastopamas un plaši izplatītas zivju sugas, kā līdaka un asaris.

a7

7.attēls Meliorēts upes posms Abuls5

Abuls5 meliorēts upes posms pie Skuju mājām (starp Brutuļiem un Jaunkaģiem)

Upes posms meliorēts, tā tek caur tīrumiem un pļavām. Upes gultne homogēna, tajā dominē smiltis. Upes sateces baseina platība augšpus Abuls 5 ir mazāka par 100 km2 tās vidējais kritums 0,91 m/km, t.i., pēc Latvijas upju tipoloģijas tā ir mazā potamāla tipa (lēni tekoša) upe.

Pēc skaita upes posmā Abuls5 dominē saimnieciski nenozīmīgas zivju sugas deviņadatu stagars (56,0%), mailīte (22,0%), vīķe (9,5%) un raudas vienvasaras mazuļi (7,1%).

Spriežot pēc ihtiofaunas sastāva Abuls5 uzskatāms par degradētu upes posmu, tajā nav sastopamas vai ir ļoti maz ekoloģiski jutīgu sugu zivis. Par to liecina deviņadatu stagara klātbūtne lielā daudzumā. Zivju skaits 6,7 tūkst./ha un biomasa 20 kg/ha būtiski samazinājušās, salīdzinot pat ar antropogēni pārveidoto upes posmu Abuls4. Zivju skaits un biomasa ir būtiski mazāka kā vidēji līdzīga tipa upēs Latvijā.

a8

8.attēls Abuls6 pie Jaunkaģiem

Upes posms meliorēts, upē pieaudzis ūdens daudzums, jo augšpus parauglaukuma, tajā ietek Nigra un Nārvelis. Upes sateces baseina platība augšpus Abuls6 pieaugusi līdz 245 km2. Upes kritums posmā samazinājies līdz 0,29 m/km. Upē pakāpeniski pieaug daudzveidība. Šeit konstatētas 10 zivju sugas, arī ālants un plicis, kas mazās upēs sastopami reti, parasti tikai to iztekās no ezeriem un mākslīgu ūdenskrātuvju tuvumā. Pēc skaita upē dominē saimnieciski nozīmīgas zivju sugas rauda (52,4%), asaris (13,4%) un līdaka (7,3%), plicis (7,3%) un vēdzele (4,9%). Salīdzinot ar iepriekšējiem upes posmiem biežāk sastopamas lielāka izmēra zivis, kas sasniegušas pieaugušu un dzimumnobriestošu īpatņu vecumu un izmēru. Tā atsevišķas raudas un asari bija 22- 26 cm gari, līdakas sasniedza 48 cm garumu. Kopumā uz 100 m garu upes posmu gar vienu krastu (ap 200- 300 m2 platībā) noķertas 6 līdakas, kas pārsniedz vidējo rādītāju Latvijas upēs.

Zivju skaits līdzīgs kā posmos Abuls4 un Abuls5 5,2 tūkst. eks./ha, taču to biomasa pieaugusi līdz 217 kg/ha. Tās lielāko daļu veidoja līdaka (99,2 kg), rauda (53,1 kg), līnis (25,1 kg) un asaris (23,0 kg).

Salīdzinot ar upes augšteci būtiski pieaudzis zivju vidējais garums (124 mm) un svars (40 g). Zivju sabiedrības sastāvu šajā upes posmā acīmredzot ietekmē lejpus tā esošais Trikātas HES uzpludinājums.

a9

9.attēls Regulēts upes posms Abuls7 lejpus Trikātas HES

Upes posms lejpus Trikātas HES regulēts. sateces baseina platība augšpus Abuls7 pieaudzis līdz 392 km2, bet tās vidējais kritums 1, 2 m/km, kas atbilst strauji tekošu (ritrāla) upju apstākļiem.

Šajā upes posmā konstatētas 12 zivju sugas, arī invazīvā sugas sudrabkarūsa. Zivju skaits sasniedz 10,7 tūkst. eks./ha, bet biomasa 340 kg/ha.

Pēc skaita zivju sabiedrībā dominē rauda (63,0%) un vīķe (14,7%), bet pēc biomasas rauda (52,7%) un līdaka (39,4%).

Upes posmā sastopamas salīdzinoši daudz līdaku. Uz 100 m garu upes posmu gar vienu krastu (200- 300 m2) platībā noķertas 6 līdakas, no tām divi eksemplāri pārsniedz 50 cm garumu. Zivju sabiedrību sastāvu šajā upes posmā acīmredzot nosaka augšpus tā izvietotā ūdenskrātuve, jo tipisku upes zivju (pavīķe, bārdainais akmeņgrauzis, grundulis) īpatsvars bija tikai 7,4% no to kopējā skaita.

Zivju vidējais svars bija 32 g, bet garums 110 mm, kas bija būtiski lielāks kā upes augštecē.

a10

10.attēls Abuls 8 pie Abullāčiem

Upes posms antropogēni pārveidots, sateces baseina platība augšpus pieaugusi līdz 400 km2, upes vidējais šajā posmā atbilst potamāla apstākļiem, tas samazinājies līdz 0,62 m/km.

Šajā upes posmā konstatētas 9 zivju sugas. Zivju skaits 7,4 tūkst./ha ar biomasu 118 kg/ha. Pēc skaita zivju sabiedrībā dominē rauda (33,7%), vīķe (25,0%) un sapals (18,3%). Divas zivju sugas veido vairāk kā 90% no to biomasas- rauda (60,0%) un sapals (31,9%). Plēsīgās zivju sugas līdaka un asaris veido 3% no īpatņu skaita un 8% no to biomasas.

Sapala garums posmā Abuls 8 sasniedz 30 cm, bet lielākās raudas 20 cm. Līdakas pārstāvētas ar 2 gadīgām zivīm ar vidējo garumu 25 cm.

Zivju vidējais garums 104 mm, bet vidējais svars tikai 16 g.

a11

11.attēls Abuls9 lejpus HES Brenguļos

Parauglaukums Abuls9 atrodas lejpus Brenguļu HES aizsprosta, kurš pastāv vismaz kopš xxxx. gada. Upes sateces baseina platība augšpus parauglaukuma pieaugusi līdz 417 km2, upes vidējais kritums šajā posmā 0,36 m/km, kas atbilst potamāla apstākļiem.

Šajā upes posmā konstatētas 9 zivju sugas. Zivju skaits bija 6,2 tūkst./ha, būtiski pieaugusi zivju biomasa sasniedzot lielāko vērtību, kāda konstatēta Abulā- 449 kg/ha. Zivju biomasa šajā upes posmā vairākkārt pārsniedz tās vidējo vērtību Latvijas upēs. To acīmredzot nosaka antropogēnās darbības sekas, eitrofikācijas rezultātā pieaugot zivju nodrošinātībai ar barību. Zivju sabiedrībā pēc skaita dominēja rauda (34,5%), asaris (29,5%) un invazīvā suga sudrabkarūsa (17,1%). Divu sugu raudas un līdakas biomasa pārsniedz 100 kg/ha, attiecīgi 127 un 119 kg/ha. Invazīvās sugas sudrabkarūsas biomasa bija 92 kg/ha. Lielākie līdakas eksemplāri bija 50- 60 cm robežās, bet sudrabkarūsas izmēri sasniedz 34 cm. Zivju vidējais garums Abuls9 sasniedz 177 mm, bet to vidējais svars 75 g. Iegūtie rezultāti liecina, ka Abuls9 ir produktīvākais šīs upes posms.

a12

12.attēls Abuls10 antropogēni nepārveidota upe lejtecē

Lejpus Brenguļiem upe nav tikusi pārveidota, tās krasti ir mazapdzīvoti. Upes sateces baseina platība 416 km2, bet tās kritums 0,57 m/km, kas atbilst potamāla apstākļiem.

Šajā upes posmā konstatētas 9 zivju sugas. Pēc skaita zivju sabiedrībā dominē rauda (56,5%), vīķe (18,3%) un asaris (17,8%), kas veido vairāk kā 90% no zivju skaita. Zivju skaits bija nedaudz mazāks 4,7 tūks./ha, bet biomasa samazinājās vairāk kā 3 reizes, salīdzinot ar upes posmu Brenguļos.

Arī zivju vidējais garums un svars sabiedrībā bija mazāks salīdzinot ar Abuls9, taču lielāks, salīdzinot ar upes augšteci. Līdakas īpatņu garums bija robežās no 25- 50 cm, raudas izmērs šajā upes posmā bija 18- 25 cm.

Abuls ir samērā tipiska vidēja izmēra upe Latvijā. Tā augštecei un vidustecei raksturīgs liels kritums. Pēc temperatūras režīma tā ir upe ar vēsu ūdeni, jo tikai vienā no novērojumu vietām (Abuls3) tā temperatūra, kas mērīta augustā, pārsniedz 20° C.

Abula zivju sabiedrību struktūra ir būtiski pārveidota. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo literatūras avotu datiem upē bijušas sastopamas arī tādas zivju sugas kā lasis, zutis, alata. Taču šīs sugas laikā no 1990. gadiem upē nav tikušas konstatētas. Pavisam kopā upē dažādos laika periodos bijušas 24 zivju un 2 nēģu sugas, vēl 4 zivju sugas varētu būt potenciāli sastopamas. Abula ihtiofaunā kopā varētu būt sastopamas līdz 30 zivju un nēģu sugas. Mūsu pētījumā konstatētas 25 no tām. Nelielā upes posmā starp Smiltenē starp Vidus un Tiltlejas ezeriem upē konstatēts arī platspīļu vēzis, kas potenciāli varētu būt sastopamas arī iepriekšminētajās mākslīgajās ūdenstilpēs. Upē sastopama viena invazīva zivju suga sudrabkarūsa, kas acīmredzot uzturas arī mākslīgi izveidotajās ūdenskrātuvēs.

Vēsturiski acīmredzot Abulā lašveidīgās zivis bijušas sastopamas visā upes garumā. Lasis vidēja izmēra upēs nemigrē sevišķi tālu no grīvas, savukārt alatai un forelei būtu piemērota arī upes vidustece un augštece. Var uzskatīt, ka cilvēka darbības neskartos apstākļos taimiņa un strauta foreles izplatības areāli sakrita. Mūsdienās tās atzītas par vienas sugas zivi foreli (Atlantic trout). Abula pietekas ir regulētas tās iztaisnojot, nekādu datu par to zivju faunu nav.

Virzienā uz upes lejteci pieaug tajā konstatēto zivju sugu skaits, kā arī to vidējais garums un svars (13., 14., 15.attēli).

 

a13

13.attēls Zivju vidējais garums Abulā virzienā no augšteces uz lejteci

a14

14.attēls Zivju vidējais svars Abulā virzienā no augšteces uz lejteci

a15

15.attēls Zivju sugu skaits parauglaukumā virzienā no augšteces uz lejteci

Kā jau minēju rakstā “Upju ekosistēmas” un monogrāfijā “Zivju sabiedrības Latvijas upēs un to noteicošie faktori”- antropogēnās darbības faktoru ietekme ir līdzīga dabisko faktoru ietekmei attiecībā uz zivju skaitu un biomasu – pieaugot antropogēnajai ietekmei, upēs pieaug eiritopo un ekoloģiski toleranto zivju skaits un biomasa. Tajā pat laikā to ietekmē iespējama bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ko nosaka ekoloģiski jutīgo sugu un to īpatņu skaita samazināšanās zivju sabiedrībās.

Būtiskākais faktors, kas nosaka zivju sabiedrību struktūru Latvijas upēs, ir upes sateces baseina platība. Upes sateces baseins ir integrāls faktors, kas raksturo upes lielumu. Pieaugot upes sateces baseina platībai, upes vidējais kritums samazinās, bet ūdens temperatūra upē pieaug. Mainoties upes lielumam, mainās lokāli ekoloģiskie faktori – upes aizaugums un noēnojums, vidējais platums, dziļums un straumes ātrums, kas ietekmē bioloģisko produktivitāti un zivju uzturēšanās vietu daudzveidību. Tādējādi lielākās upēs pieaug vidējais zivju sugu skaits un daudzveidība, kā arī relatīvais zivju skaits un biomasa, ko galvenokārt nosaka eiritopo un ekoloģiski toleranto zivju sugu skaita un daudzuma pieaugums. Tikai viena no zivju sugām – forele specializējusies dzīvei mazajās upēs (Abulā sastopama augštecē, kur upes sateces baseina platība S<100 km2), tās daudzums vidējās un lielajās upēs daudzkārtīgi samazinās, salīdzinot ar mazajām upēm. Līdzīgi arī cilvēka darbības ietekmē var pieaugt ūdens temperatūra un, veidojot mākslīgas ūdenskrātuves, introducētas sugas, kas dabiskos apstākļos mazās un vidēja lieluma upēs nav sastopamas vai sastopamas reti. Bieži tās ir makšķerēšnas mērķsugas- līdaka, līnis, plaudis, rauda u.c.

Zivju skaits un biomasa palielinās upēs ar antropogēniem šķēršļiem. Šajās upēs zivju sabiedrību struktūra ir līdzīga upēm, kas tek caur ezeriem. Upēs ar aizsprostiem un HES konstatēta būtiski augstāka ūdens temperatūra (par 1,0 – 1,5 °C), salīdzinot ar upēm bez aizsprostiem. Ņemot vērā, ka lielākā daļa no Latvijas iekšējos ūdeņos sastopamajām zivīm nav aukstūdens sugas, ūdens temperatūras paaugstināšanās rezultātā pieaug zivju skaits, biomasa un bioloģiskā daudzveidība. Sevišķi tas attiecas uz vidējām un mazām upēm. Lielajās upēs aizsprosti var samazināt bioloģisko daudzveidību jo var tikt zaudētas ceļotājzivis (lielajās upēs līdz 7 sugām). Mazajās upēs, kur ceļotāzivis parasti pārstāvētas tikai ar 1- 2 sugām, zivju sugu skaits, zivju skaits un biomasa pieaug, ja tajās tiek izveidoti mākslīgi uzpludinājumi.

Upju iztaisnošana salīdzinoši maz ietekmē zivju kopējo skaitu un biomasu, kā arī bioloģisko daudzveidību. Tomēr, pārveidojumiem pārsniedzot 50 – 75% no upes kopgaruma, novērojama ekoloģiski jutīgo sugu – foreles un platgalves skaita un biomasas samazināšanās. Abulā šī ietekme izpaužas upes posmā Abuls4 – Abuls5, kuru ihtiofauna ir sugām nabadzīga un pārstāvēta galvenokārt ar ekoloģiski tolerantām sugām.

Publikāciju finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autori

Ieteicamā literatūra

 Aleksejevs E., Birzaks J. 2011 Long- term changes in the icthyofauna of Latvia’s inland waters. Sc. Journal of Riga Techn. Univ. Environmental and Climate Technologies, 13 (7): 9- 18.

Aleksejevs Ē. 2011. Zivju introdukcija un aklimatizācija Latvijā Grām.:Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2010. Rīga, 61.–68. lpp.

Birzaks J., Aleksejevs Ē., Strūģis M. 2011. Occurence and distribution of fish in rivers of Latvia. Proc. Latvian Acad. Sci., section B, 65,(3/4) (674/675): 20- 30.

Birzaks J. 2012. Occurrence, abundance and biomass of fish in rivers of Latvia in accordance with river typology. Zoology and Ecology, 22 (1): 9- 19.

Cukurs R. 1930. Burtnieku ezers un tā upes. Valters un Rapa. Rīga, 63 lpp.

Juhna T., Kļaviņš M. 2004. Water quality changes in Latvia and Riga 1980- 2000: possibilities and problems. AMBIO, 30(4): 306- 314.

Kesminas V.A. 1992. Structure and dynamics of ichtyofauna ir rivers of Lithuania. Thesis. M.- 1- 175 pp.

Klavins M., Briede A., Rodinov V. 2009. Long term changes in ice and discharge regime of rivers in the Baltic region in relation to climatic variability. Climatic change. 95: 485- 498.

Kottelat, M., Freyhof, J. 2007. Handbook of European freshwater fishes. Berlin, 646 pp.

Malmqvist B., Rundle S. 2002. Threats to the running water ecosystems of the world. Environmental Conservation, 29 (2): 134- 153.

Mansfelds V. 1936. Latvijas zivis. Grām: Latvijas zeme, daba un tauta. II. Rīga, 490-519. lpp.

Oberdorff T., Tedesco P.A., Hugueny B., Leprieur F., Beauchard B., Brosse S., Duur H.H. 2011. Global and regional patterns in riverine fish species richness: a review. International Journal of Ecology, 1- 12.

Sloka, J.Akmens laikmeta lomi. Grām.: Dabas un vēstures kalendārs 1989. gadam. Rīga, 1988., 35 lpp.

Springe G., Klavins M., Birzaks J., Briede A., Druvietis I., Eglite L., Grinberga L., Skuja A. 2007. Climte change and its impacts in inland surface waters. Climate change in Latvia. Latvijas Universitāte, pp. 123- 143.

Virbickas T. 1998. Regularities of changes in the production of fish populations and communities in Lithuanian rivers of different types. Acta Zoologica Lituanica. Hidrobiologia. 8 (4): a monograph- 67 pp.

 

 

 

 

One Response to “Gaujas pieteka Abuls, tā ihtiofauna”

  • JurisB saka:

    “Spriežot pēc foreles populācijas vecuma – garuma sastāva šo upes posmu foreļu makšķernieki aizmirsuši vai sen nebija apmeklējuši.”
    Ha! Es nebiju aizmirsis – es vienkārši laidu viņas vaļā. Bet paldies, ka atgādinājāt to citiem – tagad tur vairs nav ko darīt.
    PS
    Mana lielākā forele 2. posmā 47 cm!

Leave a Reply

You must be logged in to post a comment.

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
septembris 2017
M T W T F S S
« Dec    
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930