MĀRTIŅŠ BALODIS
Valdes priekšsēdētājs

- MOSP vadītājs kopš biedrības dibināšanas,
- kaislīgs makšķernieks ar pieredzi makšķerēšanas sportā,
- orientējas makšķerēšanas politikas jautājumos
- pārstāv MOSP biedru viedokli sadarbībā ar valsts institūcijām.

ANDRIS GRĪNBERGS (Akmentiņš)

Makšķernieks - dzejnieks, sabiedriskais inspektors. Biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" aktīvists, viens no tiem, kas cenšas izveidot novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk. Loģiski, ka šajā darbā ir pirmie panākumi - beigusies nauda :)

MĀRIS OLTE

- Ihtiologs
- makšķernieks
- žurnālists
- lauku iedzīvotājs
- Biedrībā pārstāv Ērgļu "Zivju Ganus"
- Latvijas makšķerēšanas foreļu spiningošanā daudzgadīgs dalībnieks - bijis arī izlases treneris Basu čempionātā

Darbības prioritātes - izglītot makšķerniekus ilgtspējīgākai uzvedībai Latvijas ūdeņos.

OJĀRS BEĶERIS
MOSP valdes loceklis

- kaislīgs makšķernieks,
- 5 gadu pieredze vadīt Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolu,
- Eiropas Zivsaimniecības Fonda konsultatīvās padomes loceklis Zemkopības ministrijā,
- apsaimnieko Burtnieka ezera Vecates laivu bāzi,
- regulāri organizē makšķerēšnas sacensības Salacā un Burtnieka ezerā,
- orientējas makšķerēšanas, fondu piesaistes un pašvaldību likumdošanas jautājumos.

MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
"MOSP" valdes loceklis
- karpu makšķerēšanas eksperts;
- makšķerēju no 5 gadu vecuma;
- iecienītākā trofejas zivs - karpa;
- nopietni ar karpu makšķerēšanas sportu nodarbojos vairāk kā 10 gadus;
- makšķerēju visu gadu;
- makšķerēju Eiropā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā un protams arī Latvijā; - lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" īpašnieks; - biedrības "Carp Team Latvia" dibinātājs un valdes loceklis;
- LMSF valdes loceklis;
- MOSP valdes loceklis;
- biedrības "MB Carp Collections" dibinātājs un valdes loceklis;
- SIA "MBM" valdes loceklis.

Jaunizveidotā LATVIJAS IEKŠĒJO UN JŪRAS PIEKRASTES ŪDEŅU RESURSU ILGTSPĒJĪGAS IZMANTOŠANAS UN PĀRVALDĪBAS KONSULTATĪVĀ PADOME 19.12.2014 tika iepazīstināta ar Zemkopības Ministrijas Zivsaimniecības departamenta Makšķerēšanas Noteikumu nākamās(jaunās) versijas projektu. Interesenti var to atrast šeit:

https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/zivis/LV_udens_konsultativa_padome/Mak%C5%A1%C4%B7er%C4%93%C5%A1anas%2C%20ve%C5%BEo%C5%A1anas%20un%20zem%C5%ABdens%20med%C4%ABbu%20noteikumi.pdf

Šos noteikumus ir izstrādājis ZM Zivsaimniecības Departaments. Projektā, pēc Normunda Riekstiņa vārdiem, ir apkopoti vērtīgākie iesūtītie priekšlikumi.

MOSP atturēsies no šo jauno noteikumu komentēšanas un par nākamajām aktivitātēm MN sakarā lems nākamā gada sākumā gan valdē, makšķerēšanas interešu grupas sēdes ietvaros.

MOSP lūdz sūtīt Jūsu viedokļus par nepieciešamām MN izmaiņām līdz 10.01.2015. uz epastu: m.o.s.p@inbox.lv

Visi materiāli pieejami šeit: https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/statiskas-lapas/nozares-darba-grupas-padomes/latvijas-ieksejo-un-juras-piekrastes-udenu-resursu-ilgtspejigas-izmant?nid=1127#jump

 

 

10 Responses to “Jaunie Makšķerēšanas Noteikumi”

  • admin saka:

    Saņemtie 3 priekšlikumi ar apakšnodaļām:

    1. Varbūt būtu lietderīgi samazināt paturamo zivju daudzumu līdakām un zandartiem (uz 3 gab.) un strauta forelei (1 gab.)

    2. Man būtu priekšlikums izņemt laukā punktu par 5 kg asaru iekšējos ūdeņos- vai tad asaris ir tik vērtīga zivs? Vēl diskutabls jautājums par izmēru līnim- 25 cm.
    Diskutabls jautājums varētu būt arī par dzīvās ēsmas lietošanu līdaku lieguma laikā- problēmas ar “zandartu” un “asaru” ķērājiem uz ūdām.

    3. Ielikt jaunu punktu:
    3.2. zemūdens mednieki papildus uzrāda zemūdens mednieka apliecību, izsniegšanas kārtību nosaka 5.pielikums
    (5pilikumā būtu, ka izsniedz federācija pēc zināšanu pārbaudes par noteikumiem, kas kā to var viegli izstrādāt, valsts netērē naudu un ja grib medīt tad pašiem nāksies pacensties)
    10.punktu papildināt ar:
    vai bez zemūdens mednieka apliecības
    ( lai nebūtu, ka tāds pats sods kā bez makšķernieka kartes)
    12.3. ar dabisko ēsmu visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās.
    (ūdu problēma lieguma laikā, lai neatrunātos, ka ķer asarus, vai zandartus un visas niedres neizkontrolēsi, kur noslēpj līdakas).
    Izteikt tādā redakcijā:
    27.5.zemūdens medību rīkus atļauts izmantot zivju ieguvei tikai zemūdens medniekam atrodoties ūdenī;
    (pēc tās redakcijas kas ir, iznāk braucu ar laivu un šaudu, ir man tādi gadījumi bijuši kas aizbildinās ka mednieki , bet patiesībā dūrēji)
    31.9. līni – sākot ar 25 centimetriem.
    (izņemt ārā, BIOR man liekas dos piekrišanu, jo līņi ir pārāk daudz par 5 gabaliem manas domas, ka arī var ņemt ārā, nu neizķers viņus, līdzīgi kā karūsas)
    44. pēdējos divus vārdus (aizliegumus vai ierobežojumus) aizstāt ar vārdu: Noteikumus
    44.6.Ielikt tādu punktu:
    noteikt ūdeņus vai to daļās, kurās var nodarboties ar zemūdens medībām kas nav iekļauti 4.pielikumā, ar papildus nosacījumiem zivju ieguvē;
    (tas dos pašvaldībām iespēju pašām noteikt kur grib medniekus redzēt un nevajadzēs atkal mainīt MK lai ieliktu vai izņemtu ūdeņus no 4. Pielikuma, ja to atbalsta, tad 25.punktā būs jāieliek, ka atļaut medīt 44.6 punktā minētos gadījumos)
    45. papildināt:
    Pašvaldība organizē un veic pieņemto saistošo noteikumu kontroli un līdz 15. Janvārim iesniedz, Zemkopības ministrijai, atskaiti par iepriekšējā gadā izņemtajiem bezsaimnieka makšķerēšanas un zvejas rīkiem , sastādīto administratīvo protokolu skaitu. ( lai iesaistītu pašvaldības kontrolē un neliktu visādus nevajadzīgus liegumus tāpat, ja netiks kontrole veikta ZM varēs ierosināt VARAM atcelt saistošos kur nenotiek kontrole)

    ________________________________________

    Lūdzu sūtiet savu atbalstu, ierosinājumus un pretenzijas uz norādīto e-pastu.

  • admin saka:

    Lasot jaunos MN ir tāda sajūta, ka Latvijas ūdeņos ar plēsīgajām zivīm ir viss kārtībā, un ka visi bļaustās pa tukšo. Viena loma ieguves reizē uz vienu makšķernieku ir atļauts iegūt vairāk nekā 20 plēsīgās zivis. Noteikumu 30.1.punkts. Manuprāt 5 zivis no vienas sugas jau ir par daudz vienai reizei. Varbūt, ir lietderīgi plēsēju populācijas saglabāšanai, samazināt paturamo vienas sugas zivju skaitu līdz 3, un uzlikt kopējo lomā paturamo plēsīgo zivju skaita ierobežojumu 5 zivis. Jo ja paskatās sociālajos tīkos, tad bieži vien var redzēt lomu fotogrāfijas, kuros ir 5 līdakas, 5 zandarti, čupiņa ar asariem. Pēc MN nekas nav pārkāpts, bet tas kaut kā neiet kopā ar to, ka makšķerēšana tiek sludināta, kā aktīvā atpūta. Tas jau izskatās pēc pašpatēriņa zvejas. Sevišķi ja parēķina cik daudz zivju vienā dienā izņem no ūdenstilpnes vairāki veiksmīgi, zivi noķert protoši makšķernieki. Un bieži vien tādi makšķernieki to dara gandrīz katru dienu.

    Kāpēc upju liegumu laiki ir iznesti uz atsevišķu pielikumu? Kāpēc viņi nav MN sastāvdaļa kā līdz šim? Tas bija ļoti ērti, jo nebija nekur papildus jāmeklē liegumu informācija. Tagad pirms katras copes reizes jāmeklē šis 1.pielikums, lai pārliecinātos vai pēkšņi nav parādījies kāds jauns liegums. Labi, ja es māku apieties ar datoru, draudzējos ar internetu un man ir interneta pieslēgums. Bet ir ļoti daudz gados vecāki cilvēki, kuri nedraudzējas ar datoru. Tāpat ir cilvēki, kuriem nav interneta, datora. Viņi reizi gadā makšķerēšanas veikalā paņem MN grāmatiņu un pēc viņiem arī makšķerē. Tas pats ir attiecināms uz licenzētās makšķerēšanas vietām. Kāpēc man ir jāmeklē internetā šo vietu aktuālais saraksts? Kāpēc šis saraksts nav MN? Tagad ļoti bieži braucot uz copi cilvēki nezina, vai tur ir licenzētā makšķerēšana vai nav. Meklēt informāciju pašvaldībās, internetā? Kāpēc ir kaut kas papildus, kaut kur jāmeklē, ja mums ir Makšķerēšanas noteikumi, kuri regulē copi LV. Lai tad visi ierobežojumi ir atspoguļoti šajos noteikumos. Nav reāli izsekot līdzi visu normatīvo aktu izmaiņām. Daudzi pat nezina, ka ir bijušas izmaiņas Makšķerēšanas noteikumos, to tikai uzzina, kad kāds zinošs pastāsta. Liela daļa makšķernieku automātiski, paši to negribot kļūst par likumpārkāpējiem. Varbūt kādam tas arī ir izdevīgi.

    Atdodot tiesības pašvaldībām noteikt savus makšķerēšanas noteikumus pašvaldības teritorijā, būs kārtējais bardaks. Makšķerniekam, pirms došanās uz copi jārokas pa normatīvajiem aktiem, lai pārliecinātos, ka pašvaldība nav makšķernieka noskatītajā makšķerēšanas vietā ieviesusi kādus makšķerēšanas ierobežojumus. Latvija jau tā ir maza valsts, sadrumstalot vēl sīkāk feodāli, manuprāt, nav prātīgi. Makšķerēšana tad vairs nav atpūta. Makšķerēšanas kārtību visā Latvijā, būtu jāregulē valstij, nevis katrai pašvaldībai. Ko varētu regulēt pašvaldības, tas ir aizliegumu atrasties uz bīstama ledus. Lai gan kam tas ir vajadzīgs. Ņemot vērā cik daudz noslīkst makšķernieku ledus periodā, un cik izmaksā viņu atrašana, tas ir krietni mazāk nekā 100 noslīkušu peldētāju, jūrā aizpūstu kaitotāju meklēšana. Reizi 30 gados, kad tiek rīkotas liela apmēra jūrā, ar ledu ienestu makšķernieku glābšana, lai glābšanas dienesti uzskata par kaujas mācībām :)

    14.3.punkts, tā arī aizliedz normālus balansierus upēs. 14.1.punkts taču nosaka aizliegumu cemmerēt, tad kādēļ jāaizliedz normāli balansieri.

    17.punkts, ja zivis uzglabā ūdens vidē dzīvas un peldus stāvoklī. Varbūt vajag precizējumu, kurš aizliegtu zivis uzglabāt uz kukana (nezinu kā latviski saucas). Jo savādāk zivis visu dienu staipa uz kukana laivai līdzi un tad vēlāk vēl mēģina atlaist. Varbūt jāliek: ja zivis uzglabā ūdens vidē dzīvas un brīvā peldus stāvoklī. (Pie formulējuma jāpiestrādā :))

    Vēl vajadzētu aizliegumu, velcējot izmantot, vairāk kā 2 kātus uz laivu, kura ir aprīkota ar motoru.

    Un vajag atļaut copēt rudens kāpjošos lašus. Kaut vai ķer un atlaid variantā :)

  • admin saka:

    10 gadus uzraugu licencēto makškerēšanu un tikpat esmu sabiedriskais inspektors. Izlasīju jaunos MN un gribētos izteikt dažas pārdomas un ieteikumus. 1. Biju gaidijis radikālākus risinājumus jauno MN redakcijā jo pa lielam pēc manas pieredzes strādā esošie.Puzes ezera licencētās makšķerēsanas nolikumā ir tikai dažas atkāpes no MN ,kas ieviestas gan lai pasaudzētu zivis,gan lai būtu vieglāk uzraudzīt procesu. 2. Šobrīd vairāk izskatās pēc kosmētiska remonta. Ja šādi paliks tad vienai daļai makšķernieku būs skaidrs par visāda veida sabiedrības līdzdalības MN un citu likumdošanas aktu izstrādāsanā bezjēdzību. 3. Domāju ,ka vispirms vajadzēja skaidri nodefinēt kam valsts un sabiedrība ir gatava uzticēt ūdeņu un tajos esošo resursu apsaimniekošanu. Pa lielam jau pašvaldībām ir vienalga, visas idejas un ierosinājumi jau tagad nāk no sabiedrības.4. Domāju ,ka vajag mēģināt ierakstīt Mn punktu ,ka pēc BIOR atzinuma pašvaldībai ir tiesības uzlikt aizliegumu iegūt atsevišķas zivju sugas.Līdz vienam gadam. Ir slikti narsta gadi ( līdaka: zandarts), kas atspēlējas pēc 3-4 gadiem. 5.Obligāti jāsaglabā asaru norma 5 kg. 6. Varbūt vajag no 1.03.- 1.05 aizliegt ēsmā izmantot dzīvo zivi. Puzē ar šogadu tāds punkts būs. 7. Karpenieki. Statīvs ar 4 makšķerēm. Varbūt legalizēt 2 makšķernieku kartes. 8.Lašveidīgie. Ieviešam attiecīgu makšķerēšanas karti ( cena x3 vai 5) un lai ķer vienu bez bailēm

  • admin saka:

    44.7 citus noteikumus kas regulē makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības, ja pašvaldība saņēmusi zemkopības ministrijas atļauju, pēc Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes ieteikuma.

    Kā jau rakstīju, lai kaut ko pārbaudītu kā strādā mazākā teretorijā un uzreiz nelabotu MN, tas varētu būt pašvaldības karte (bet nedomāju ka vienai pašvaldībai tas būs izdevīgi, ātrāk ka divais vai vairāk kopēju taisa un nodrošina kontroli), tad par paturamiem zivju garumiem, būtu vērts izmeiģināt(bet nevar uz viena ezera, jo katrā ezerā savas īpatnības, jātaisa uz vairākiem uzreiz un dažāda tipa ezeriem un LM tur nederēs)

  • admin saka:

    turpmākai virzībai un izvērtēšanai daži komentāŗi par MK noteikumu projektu “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” (kas pieejami interneta vietnē “https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/zivis/LV_udens_konsultativa_padome/Mak%C5%A1%C4%B7er%C4%93%C5%A1anas%2C%20ve%C5%BEo%C5%A1anas%20un%20zem%C5%ABdens%20med%C4%ABbu%20noteikumi.pdf”), diemžēl projekts vēl nav pieejams “https://www.zm.gov.lv/arhivetas-apspriesanas/”:

    1) projekta 31.8 punkts – varētu samazināt minimālo izmēru, vai arī projekta anotācijā,izsludinot VSS, aprakstīt, kādēļ noteikts šāds minimālais izmērs. NAv skaidrs, kapēc iekšējos ūdeņos asariem nav noteikts minimālais izmērs, bet jūras ūdeņos ir. Vismaz pēc personīgās pieredzes jūrā lielāki asari makškerējot neķeras, salīdzinot ar iekšējiem ūdeņiem;

    2) projekta 14.4 punkts – ūdu nostiprināšana nav saprotama – kāda jēga no tāda makšķerēšanas veida, ja peldoša ūda vienlaicīgi jānostiprina pie laivas? Šajā gadījumā tas nav vairs brīvi peldošs makšķerēšanas rīks. Drīzāk var noteikt, ka tam jābūt piestiprinātam pie ūdensaugu virsējās daļas (niedrēm), ievērojot tos pašus attēlumus kā ledus periodā ūdām. Tas pie nosacījuma, ja ir mērķis panākt, lai ūdas nevar aizvilkt zivs un to pēc tam nevar atrast ar visām no tā izrietošajām sekām. P.s. nav saprotams, vai šis punkts attiecināms arī uz ūdas tipa makškerēšanas rīkiem arī ledus periodā. Ja ir doma to darīt, tad vajadzētu pamainīt redakciju, jo uz ledus ūda, manuprāt, nav peldošs makškerēšanas rīks, jo tā tiek iestiprināta ledū. Vēršu uzmanību, ka no kopējās normas redakcijas gramatiskās interpretācijas normā ietvertajiem nosacījumiem jāizpildās vienlaicīgi, līdz ar ko kopumā to būtu pašreizējā redakcijā nekorekti attiecināt uz ūdu izmantošanu ledus periodā. Papildus – par ūdām – ierosinātu palielināt attālumu līdz 100 m no makšķernieka, bet jebkurā gadījumā – ne lielāku par makškernieka redzmības zonā esošu (piem., nevajadzētu ļaut ūdu novietot kaut 30 m attālumā, ja ūdenstilpnē tā novietota aiz līkuma un nav redzama no makškernieka konkrētās pozīcijas. Pretējā gadījumā, ja nav akcents tieši uz ūdes redzamības (kontroles) nodrošināšanas iespējām, šādam ierobežojumam vispār nav jēga;

    3) projekta 30.5 punkts – jāpārdomā, vai tiešām ir nepieciešams ierobežojums asaru lomam līdz 5 kg. Praksē tādi lomi vairākumam makškernieku gadās ne pārāk bieži;

    4) projekta 33.punkts – nepieciešams precizēt redakciju, ņemot vērā, ka nēģi nav zivis, bet apaļmutnieki;

    5) projekta 12.1 punkts – pārdomāt, vai nav lietderīgi terminu “citi peldoši transportlīdzekļi” nevajadzētu aizvietot ar terminu “citi peldoši transportlīdzekļi vai objekti, uz kuriem atrodas makšķernieks”, jo piemēram, plosts tā kā īsti nav transportlīdzeklis, ja nemaldos, tas nav noteikts nevienā ārējā normatīvajā aktā;

    6) projekta 14.3 punkts – pārdomāt, vai cemmerētāji nemēģinaš “apiet” šādu normu, izmantojot konusveida mānekļus (neņemos spriest par to rezultivitāti), kam ir apļveida apakšējā daļa, kurā iestiprināti, piemēram 3 āķi,, no kuriem neviens ar otru neatrodas uz iedomātas taisnes, kas iet caur apakšējās daļas apļa centru, tādejādi izlēdzot iespēju noteikt, kas ir mānekļa priekša, kas aizmugure. Tas būtu aktuāli, ja vispār atzīst par lietderīgu šādu ierobežojumu, kas būtībā nav seviški korekts pret godīgiem makškerniekiem, kas apzināti nepielieto cemmerēšanas paņēmienu. Vispār jau cemmērēšanu labāk ierobežot, pastiprinot kontrolējošo instirūciju kapacitāti – pēc pieredzes – gandrīz 10 gadu intensīvākā makškerēšanas periodā tieša saskarsme ar kontrolētājiem bijusi 2 reizes;

    7) par noteikumu projektu, kā arī pašreiz spēkā esošajiem makškerēšanas noteikumiem kopumā: pašreiz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.3 pants. Makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpšana – nosaka administratīvo atbildību un attiecīgu administratīvo sodu. Tāpat arī par zvejas noteikumu pārkāpumiem pie attiecīgiem nosacījumiem ir paredēta arī kriminālatbildība. Šajā kontekstā būtu nepieciešams pārliecināties, vai noteikumu projekta 39.punkts nav pretrunā ar dubultās sodīšanas aizlieguma principu neievērošanu (pats neesmu detalizēti izpētījis analoģiskus apstākļus, bet kā piemēram var aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 22.novembra spriedumu lietā Nr.A42504307 SKA – 428/2010).

  • admin saka:

    Palasot jaunos MN izstrādes stadijā, patreiz neredzu “būtiskas” izmaiņas, kam par iemeslu droši vien ir tas, ka līdzšinējie strādā. Tomēr vēlētos vērst uzmanību uz to, ka blogos un copes lietās daduz ir sarakstīts par C&R un zivju izmēriem, kā arī esam diskutējuši blogos par šīm tēmām.

    Mani būtiskākie priekšlikumi ir šādi:

    1. Samazināt paturamo plēsīgo zivju skaitu (līdaka, zandarts) no 5.gab uz 3gab. vienā makšķerēšanas reizē vai loma ieguves reizē! (V punkta 30.1. apakšpunkts).

    2. Manuprāt iztrūkst definīcijas – kas tad ir viena makšķerēšanas reize vai loma ieguves reize – 24h periods vai viens iebrauciens ezerā ar laivu. Ir cilvēki kas brauc makšķerēt uz nedēļu (karpenieki) – vai tā arī ir viena loma ieguves reize? Nepieciešams ievietot papildus punktu ar izskaidrojumu, kas tad ir šajos noteikumos minētā Loma ieguves reize.

    Lai neatkārtotos, pievienojos pārējiem priekšlikumiem, kas ir publicēti Jūsu mājas lapā.

    Atkāpei! Vai ir domāts par izmaiņām saistībā ar makšķerēšanas kartēm? Iespējams varbūt ir palielināt makšķerēšanas karšu cenu, tomēr ieviest daudzveidību – 1.dienas, 1.nedēļas, 1.mēneša, 3.mēnešu, 6.mēnešu un gada karti. Tādējādi spētu iegūt papildus finanses projektiem un uzlabot kopējo stāvokli. Zinu cilvēkus, ak brauc copēt 3x gadā, tomēr jāpērk minimus 3.mēnešu licence – liekas pārmērīgi.

  • admin saka:

    Par tiem 5 kg asaru.Venta, Liapāja, Usma, Puze. Man liekas ,ka nebūtu normāli ļaut ķert 10 un vairāk kilogramniekus asarus. Drīzāk būtu jauzliek nārsta liegums. 30 gados tāds pastāvēja. Lai būtu tāds pats kā zandartam .Nākošās paaudzes būs pateicīgas.

  • admin saka:

    Manā skatījumā un ja ir iespējams ieteiktu vairāk aizsargāt plēsīgās zivis, galvenokārt līdakas. Lielākā daļa ezeru Rīgas apkaimē (Dūņezers, Lilastes ezers, Dzirnezers u.c.) burtiski ir izkāsti no tām. Vasarā bieži esmu šajos ezeros un labi ja 5% no makšķerniekiem ķer baltās zivis, pārējie trollingo (velcē) bezjēgā, reti kurš mētā, mazo zivju ir savairojies daudz un man sāk šķist, ka viņas vairs neaug lielākas, jo ar makšķeri baro vai nē pārsvarā mazas raudas plicīši un ruduļi. Agrāk (ap 2004.gadu) bieži man dienas lomā bija mazās līdakas (līdz aptuveni 40 cm), kuras protams atlaidu, tagad tukšums, visas ir paņemtas.
    Vienkārši man šķiet, ka līdakas drīz varēs ierakstīt sarkanajā grāmatā.
    Mans lūgums, ja protams tas ir pamatots, mēģināt aizsargāt šīs zivis, varbūt aizliegt velcēšanu vai velcēšanu kaut kādos mēnešos, kā arī varbūt aizliegt ziemā likt ūdas.

  • admin saka:

    Šobrīd pastāvošā licenzēšanas sistēma ir nepilnīga un apsurda. Jāievieš OMDL- obligātā makšķernieka diennakts licence.
    Likvidējam gada un 3 mēnešu copes atļaujas un cenšamies pāriet uz elektronisko
    diennakts copes licenci Latvijas iekšējos ūdeņos. DN licences aptuvenā maksa- 0.4 eiro.
    Diennakts tādēļ, ka nedrīkst aizmirst par nakts copmaņiem. Cope iesākas iepriekšējā datumā, bet beidzas nākamā.
    Neskaitot ūdens transporta izmantošanas maksu.

    Diennakts licences iegūšanas veids-
    elektroniska saziņas sistēma ( dators, telefons) diennakts licences iegūšanai .
    Tam vajadzīga reģistrācijas vietne visiem copmaņiem ( http://www.blablabla.com.)
    Plusi-
    copmaņu koncentrācijas vietas, atvieglota licenču un aprīkojuma kontrole utt.
    Iespēja pieprasīt informāciju par noķertajām un iztrūkstošajām zivju sugām konkrētajā vietā.
    Veidot pievilcīgu vidi ārzemju copmaņiem.

    Copmaņu klasifikācija-
    1. Atpūtnieki- copmaņi, kas brauc uz copi ne biežāk, kā 4 X mēnesī- maksa 0.4 eiro par diennakti.
    2. Sportisti- diskutabls jautājums.
    3. Noķer un palaid- diskutabls jautājums.
    4. „Profesionāļi”- virs 8 licencēm mēnesī papildus maksa 1 eiro par diennakti.
    ( ierobežot licenču skaitu līdz 15 mēnesī- lai samazinātu zivju- dabas resursu tirdzniecību beznodokļu ieņēmumus.)
    Izņēmumi-
    1. Personas līdz 14 gadiem ( obligāta reģistrācija)
    2. Invalīdi 1., 2. grupa (obligāta reģistrācija)
    3. Pensionāri pēc 65 gadiem( obligāta reģistrācija)
    4. Trūcīcīgās personas statusa īpašnieki( obligāta reģistrācija)
    5. Elektronisks iesniegums uz atvaļinājuma laiku līdz 24 diennaktīm ar pazeminātu cenu ( neskaitot ūdens transporta izmantošanu).
    Uzrādot dokumentu, vai kodu ar atlaidi paredzēta bezmaksas atļauja līdz 12 licencēm mēnesī. ( reģistrācija obligāta)
    Noteikt licences vērtību ārzemniekiem 2 eiro diennaktī, makšķerējot no krasta, piemērojot atsevišķu licences maksu par laivas izmantošanu.
    Meklēju domu biedrus un lūdzu informēt savus kolēģus par šo projektu un gaidu jautājumus un papildinājumus.
    Joprojām palieku pie versijas – no copes mājās nesamais loms 5 kg, izņemot, ja vienas zivs svars pārsniedz šo robežu.
    Loms ārzemniekiem diskutabls

  • admin saka:

    Dažas piezīmes 15.janv.2014. projektam Makšķerēšanas…noteikumi (MN),
    1. MN nepieciešams punkts par makšķerēšanas loma pārdošanas aizliegumu, iespējams, ar atsauci uz Zvejniecības likumu (ZL). Jānorāda, ka dažas citas makšķerēšanu regulējošās normas no ZL tiek dublētas MN pat bez atsauces uz likumu, piem., 1(2) par makšķerēšanu zivkopībai pielāgotos ūdeņos.
    2. Vēžu resursu izmantošanas noteikumos ieviestais jaunais regulējums par dažādu sugu dažādiem ieguves noteikumiem ir pārliecīgi detalizēts, kaut arī bioloģiski pamatoti vērsts uz vietējās sugas- platspīļu vēža resursu aizsardzību. Būtu vēlams šo principu realizēt konsekventāk, vēžošanas noteikumos atsevišķi izdalīt un aizsargāt platspīļu vēzi, bet šaurspīļu vēžus atļaut iegūt visur tur, kur tiek atļauta dzeloņvaigu un signālvēžu ieguve. Attiecīgi MN 2.piel. iekļaujamos ezeros formāli paredzēt atļaut vienlaicīgi visu ievazāto vēžu sugu: šaurspīļu, dzeloņvaigu un signālvēžu ieguvi (kaut arī dažās ūdenstilpēs kāda no minētām sugām var arī nebūt), izņemot platspīļu vēža zveju Pielikuma tabulā attiecīgi dzēšama pēdējā kolonna.
    MN 19.pantu, kas nosaka vēžošanas liegumu, ierosinu attiecināt uz visām sugām (licencētās vēžošanas gadījumos, liegums, protams, var būt atšķirīgs).
    22.2. pantā vēžu maksimālā loma dalījums pa sugām nav nepieciešams, jo īpaši tādēļ, kas MN tas paredzēts vienāds visās ūdenstilpēs, neatkarīgi no vēžu resursu faktiskās struktūras. Loma skaitlisks dalījums pa sugām parasti gan ir pamatots licencētās vēžošanas vietās.
    Minimāli pieļaujamo garumu tomēr nepieciešams noteikt arī dzeloņvaigu un signālvēžu ieguvē, jo daudzos ezeros tie veido zivsaimnieciski ilgtspējīgi izmantojamus resursus, kuru iznīcināšana nebūt negarantē endēmisko platspīļu vēža populāciju atjaunošanos. Tomēr licencētās vēžošanas vietās var būt zinātniski pamatota attiekšanās no minimālā izmēra dzeloņvaigu un signālvēžiem. Jānorāda arī, ka, trūkstot minimālā izmēra liegumam, jebkuras sugas mazizmēra vēžu (dzīvu!) paturēšana lomā rada papildu risku to patvaļīgai ielaišanai citās ūdenstilpēs. Attiecīgi ierosinu sekojošu:
    23.2. dzeloņvaigu vēzi un signālvēzi- sākot ar 8 cm.
    Vēža garums pareizi jāmēra līdz astes vidējās plāksnītes galam, attiecīgi jāprecizē MN projekts:
    24. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam.
    3. Sastopami arī pārprotami vēžošanas liegumi, piem., aiztikt vēžu alas ? (21), bet tad vajadzētu aizliegt aiztikt arī vēžu slēptuves, kas var būt zem jebkura substrāta ūdenī? Pašreizējā projektā taču teikts, ka tos nedrīkst izdzīt no alām un slēptuvēm. Tomēr aizskārumu gūti novērtēt kā apzinātu MK pārkāpumu (kamēr nav loma) un tāpēc nav jēgas tās atspoguļot MN. Tā kā MN projekts atļauj vēžu ķeršanu ar rokām (20), var saprast, ka arī alās, tikai tās neaizskarot ?!
    Secinājums: vēžu alu un slēptuvju aizskaršanas liegums nav iekļaujams MN, pietiek ar liegumu vēžu izdzīšanai, taču jāaizliedz vēžu ķeršana ar rokām alās.
    MN 6. pielikumā ir lietderīgi no 4.punkta izņemt šaurspīļu vēzi, bet to līdz ar citām otršķirīgām sugām ierindot 9.punkā citu kategorijā, sekojošā redakcijā:
    8. Citu sugu zivis un vēži.
    4. Diskutabla ir nepieciešamība pēc atsevišķu vēžu sugu noteikšanai domātiem attēliem MN (3.pielikums), kas ir slikts precedents attiecībā uz atsevišķu zivju sugu atšķiršanu (lasis/taimiņš, strauta forele/varavīksnes forele, plaudis /plicis, ālants/sapals u.c.).

    4. Nepieciešama domu apmaiņa par varavīksnes foreles makšķerēšanas noteikumu izmaiņām. Zināms, ka varavīksnes forele nekad nav bijusi un arī tagad nav Latvijas dabiskās ihtiofaunas sastāvdaļa, nav konstatēta tās rezultatīva dabiskā vairošanās savvaļā, bet atsevišķie upēs un uzpludinājumos sastopamie varavīksnes foreles eksemplāri ir no zivju audzētavām izbēgušie (retāk- pretlikumīgi izlaistie) dažādu importēto kultūras šķirņu pārstāvji, kas novērtējami kā nevēlami konkurenti un pat plēsēji vietējo strauta foreļu un taimiņu populācijai. Attīstot principu par vietējo sugu aizsardzību un svešo sugu izskaušanu Latvijas ūdeņos, kā tas tiek realizēts attiecībā pret vēžiem, nav nepieciešams regulēt varavīksnes foreļu maksimālo skaitu makšķerēšanas lomā (MN 30.1).
    5. MN projektā regulējums par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem tiek pamatots diskutabli, jo, dažos gadījumos paredz 3-5 kārtīgu pamattakses palielinājumu (40), lai zaudējumu ”pilnībā kompensētu”. Vai tad pamattakses ir aprēķinātas, paredzot tikai daļēju kompensāciju? Acīmredzot, nepieciešams papildu skaidrojums, kaut formāls pamatojums, piemēram, „Lai kompensētu un atjaunotu-atražotu- aizsargātu vai tamlīdzīgi ( varbūt-lai sodītu?, ja to pieļauj ZL).
    6. Jāprecizē pants par BIORam nododamo zivju informāciju par zivju zīmēm (38.2), jo svarīga ir informācija ne tikai par zīmīti, bet arī par pašu zivi un tās ieguves apstākļiem. Ierosinu minēto punktu izteikt sekojošā redakcijā:
    38.2. iegūstot zivi, kas iezīmēta ar jebkāda veida piestiprinātu zīmi, valsts zinātniskam institūtam ”Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts ”BIOR” (turpmāk-institūts) (Daugavgrīvas iela 8, Rīga, LV-1048) nosūtīt zīmi kopā ar sekojošu informāciju: uzraksts un numurs uz zīmes, zivs suga, garums, svars, iegūšanas rīks, vieta, datums, citi apstākļi.
    7. Jāatrisina jautājums, prasot padomu BIOR, par atsevišķu jaunu zivju sugu un eksperimentālu (pilota) ielaidumu makšķerēšanas regulēšanu. Piemēram, ko darīt, ja makšķernieka lomā nonāk resursu atjaunošanai speciāli ielaista store vai arī kāda cita jauna suga? Vai no akvakultūras saimniecībām savvaļā patvaļīgi izkļuvušo zivju makšķerēšanu regulē MN?
    8. Zemūdens medību regulējumā jānorāda, ka zivis drīkst iegūt tikai ar speciāliem šaujamiem un duramiem (?) mehāniskiem rīkiem, bet loma iegūšanai nedrīkst izmanot jebkādus tīklus vai ķeseles, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.

Leave a Reply

You must be logged in to post a comment.

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
decembris 2017
M T W T F S S
« Oct    
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031