MĀRTIŅŠ BALODIS
Valdes priekšsēdētājs

- MOSP vadītājs kopš biedrības dibināšanas,
- kaislīgs makšķernieks ar pieredzi makšķerēšanas sportā,
- orientējas makšķerēšanas politikas jautājumos
- pārstāv MOSP biedru viedokli sadarbībā ar valsts institūcijām.

ANDRIS GRĪNBERGS (Akmentiņš)

Makšķernieks - dzejnieks, sabiedriskais inspektors. Biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" aktīvists, viens no tiem, kas cenšas izveidot novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk. Loģiski, ka šajā darbā ir pirmie panākumi - beigusies nauda :)

MĀRIS OLTE

- Ihtiologs
- makšķernieks
- žurnālists
- lauku iedzīvotājs
- Biedrībā pārstāv Ērgļu "Zivju Ganus"
- Latvijas makšķerēšanas foreļu spiningošanā daudzgadīgs dalībnieks - bijis arī izlases treneris Basu čempionātā

Darbības prioritātes - izglītot makšķerniekus ilgtspējīgākai uzvedībai Latvijas ūdeņos.

OJĀRS BEĶERIS
MOSP valdes loceklis

- kaislīgs makšķernieks,
- 5 gadu pieredze vadīt Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolu,
- Eiropas Zivsaimniecības Fonda konsultatīvās padomes loceklis Zemkopības ministrijā,
- apsaimnieko Burtnieka ezera Vecates laivu bāzi,
- regulāri organizē makšķerēšnas sacensības Salacā un Burtnieka ezerā,
- orientējas makšķerēšanas, fondu piesaistes un pašvaldību likumdošanas jautājumos.

MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
"MOSP" valdes loceklis
- karpu makšķerēšanas eksperts;
- makšķerēju no 5 gadu vecuma;
- iecienītākā trofejas zivs - karpa;
- nopietni ar karpu makšķerēšanas sportu nodarbojos vairāk kā 10 gadus;
- makšķerēju visu gadu;
- makšķerēju Eiropā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā un protams arī Latvijā; - lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" īpašnieks; - biedrības "Carp Team Latvia" dibinātājs un valdes loceklis;
- LMSF valdes loceklis;
- MOSP valdes loceklis;
- biedrības "MB Carp Collections" dibinātājs un valdes loceklis;
- SIA "MBM" valdes loceklis.

Pēdējos piecus gadus sanācis krietbi pasportot spiningošanā no laivām. Attīstīt, uzlabot, meklēt jaunus un veiksmīgus risinājumus – mums tas ir asinīs. Tā arī tapa projekts Zivju Fondam, kura mērķis bija atvest starptautisku tiesāšanas pieredzi uz Laviju. Tīri netīšām sanāca vēl cita pieredze – Garmin CUP Polijā.

Šis ir izklāsts, analīze, ko iesniedāzm LMSF . Ceram, ka izdosies atrast kādu risinājumu, lai LČ no laivām nākotnē iztiktu bez tiesnešiem laivās.

_________________________________________________________________________________
2016.gada Latvijas čempionu (M.Balodis un K.Godiņš) dalība vienā no prestižākajiem komercturnīriem Eiropā – World Predator Classic bija ar mērķi izzināt sacensību organizācijas un tiesāšanas principus, lai labās prakses piemērus aicinātu Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijai ieviest spiningošanas disciplīnā no laivām Latvijas čempionāta un Latvijas Kausa sacensībās.
Latvijas čempionātā un Latvijas Kausa sacensībās liels organizatoriskais slogs ir uzlikts uz dalībnieku pleciem. Latvijas spiningošanas sportā pastāvošā kārtība nosaka, ka katrai ekipāžai ir jānodrošina tiesnesis. Tiesnesis tiek ielozēts citas komandas/ekipāžas tiesāšanai un noteikumu ievērošanas uzraudzībai. Dalībniekiem ir jānodrošina katrai ekipāžai savs tiesnesis, jānodrošina tiesnešu dzīvošana, apmācība. Sacensību dalībnieku tiesnešu zināšanu līmeni galvenais tiesnesis nepārbauda. Šobrīd nepastāv mehānisms kā var pārliecināties vai tiesnesis netiek ietekmēts no dalībnieku vidus un, vai veic visus mērījumus absolūti precīzi un godīgi. Šādas situācijas var ietekmēt dalībnieku rezultātus un pat Latvijas izlases sastāvu dalībai Pasaules čempionātos. Tiesnešu atrašanās laivās būtiski mazina ekipāžu treniņu iestrāžu priekšrocības, jo pēc pirmās dienas visa informācija par to kur un uz ko ir ķēruši pretinieku ekipāžu sportisti ir pieejami citām ekipāžām. No vienas puses šāda legāla “spiegošana” ļauj ātrāk izlīdzināt dalībnieku rezultātus, bet tai ir arī sliktās īpašības, piemēram, neveicina citu ekipāžu darbu treniņos un savu iestrādņu, vietu un tehniku meklēšanu un attīstību. Kā būtisks patreizējā Latvijas čempionāta un Latvijas Kausa norises trūkums uzskatāms arī skaidra sacensību dokumentācija. Nav izstrādāts un apstiprināts pārkāpumu kodekss, kas noteiktu kāds sods ir jāpiemēro par pārkāpumiem dalībniekiem un tiesnešiem. Skaidri un konkrēti noteikumi veiktu preventīvu funkciju atturēt sportistus pārkāpt noteikumus un celtu Latvijas Čempionāta prestižu, palielinātu dalībnieku skaitu, radītu spēcīgāku sportistu bāzi jaudīgas Latvijas izlases veidošanai startiem pasaules čempionātā.
Aprakstītie problēmu jautājumi tiek risināti dažādās spiningošanas sporta sacensībās dažādi, bet vairāk izvērtēsim World Predator Classic un Polijas Garmin piemērus. Tur ir ieviesti strikti noteikumi par, kuru neievērošanu dalībnieks pat riskē tikt diskvalificēts no dalības šajos turnīros uz mūžu, kā arī ir atrasts veids kā nodrošināt objektīvu noķerto zivju mērīšanu un rezultātu noteikšanu bez tiesneša klātbūtnes katrā no dalībnieku laivām.

World Predator Classic tiesāšanas un mērīšanas principi:

Drošības aprīkojuma komplekts

WPC1

3. Lomu fotogrāfē tā, lai fonā būtu redzama dalībnieka karte uz kuras ir uzlīmēta speciāla uzlīme ar zivs kārtas numuru un datumu. Lai izvairītos no atkārtotas zivs bildēšanas – zivi bildē uz labā sāna, zivij jābūt skaidri redzamai, izmanto aplikāciju tūlītējai rezultātu publicēšanai sacensību oficiālajā mājaslapā. Sportistu rezultātiem var sekot līdzi interesenti un atbalstītāji. Tas paplašina interesi par makšķerēšanas sportu un dod papildu motivāciju sponsoriem atbalstīt makšķerēšanas sportu.

WPC2

4. Laivā nedrīkst uzglabāt zivis. Tās pēc noķeršanas, nomērīšanas un nofotografēšanas ir uzreiz jāatlaiž.

WPC3
5. World Predator Classic kārtība ļauj dalībniekiem iztikt bez tiesnešiem, bet tā prasa papildu personālu datu apstrādei, laivu pārbaudei, jo tiesneši uz ūdens tāpat ir nepieciešami, seko dalībnieku darbībām, uzmanīt vai sportistu laivas neatrodas aizliegtās vietās, iespējams, seko kādu ēsmu izmanto dalībnieki. Aprakstītā kārtība ir ļoti pārdomāta no publicitātes viedokļa, jo dubultā zivju un ekipējuma bildēšana ļauj dalībniekiem papildu atrādīt sponsorus plašai auditorijai, arī zivju mērāmās iekārtas tiek izmantotas kā reklāmas laukumi, nodrošinot lielāko sacensību sponsoru logo redzamību fotogrāfijās. Zivis tiek nofotografētas, bildes ievieto aplikācijā, kura tās publicē LIVE režīmā, tiesnesis pārbauda datus un apstiprina zivs ieskaitu. Minimālais izmērs asarim- 22 cm, līdakai – 45 cm, zandartam – 42 cm.
6. Sacensību noteikumu ievēršanas nodrošināšanai ir ieviesti sodi – sākot no brīdinājuma, rezultātu samazināšanas (samazinot noķerto zivju centimetrus) vai pat diskvalificējot uz mūžu sportistus no dalības WPC.

WPC4

Dalībnieka aprīkojuma komplekts – izsniedz organizators, lai nodrošinātu aplikācijas darbību – telefons ar Power pack, ūdens droša kaste, svarīgākie nolikuma noteikumi. Jāatzīst, ka ar aplikāciju bija grūtības, kuras varētu norakstīt uz 3 gadus vecajiem Huawei telefoniem. Dalībnieki, kuriem bija labi Android OS viedtālruņi – šīs problēmas atkrita.
Kopumā WPC prakses piemērošanai Latvijas čempionātā ir atsevišķi pārvarami šķēršļi:
1. Nepieciešams personāls, kas nodrošina rezultātu apstrādi un verificēšanu. Aplikācija uzlabo publicēšanas ātrumu un komunikāciju, bet tai ir arī blaknes, tai jābūt piemērotai dažādām operētājsistēmām un tamlīdzīgi. Bez aplikācijas var iztikt, jo lomus verificē tiesnesis pie datora;
2. Nepieciešami resursi, kuri seko dalībnieku darbībām uz ūdens, jo pastāv iespēj “siet” iepriekš noķertas zivis, lai pēcāk uzrādītu tās kā noķertas sacensību laikā. Šis jautājums, iespējams, ir tehniski risināms ar videoreģistratoriem laivās, kas nav dārgāk kā nodrošināt tiesnesi vienai sezonai. Zivju noķeršanas laiku reģistrē protokolā un vajadzības gadījumā tiesneši to pārbauda nekavējoties, bet pēc sacensībām – var skatīt cauri visus noķeršanas momentus – personāla izmaksu jautājums;
3. Šobrīd Latvijas Čempionātā ir 20 ieskaites zivis dienā katrai ekipāžai un šādu lomu apjomu apstrādāt ir sarežģītāk kā 7 zivis.
WPC modeļa ieviešana Latvijas čempionātā dotu sekojošusu ieguvumus:
1. Noņemtu sportistu pleciem uzdevumu nodrošināt kvalificētu tiesnesi katrai ekipāžai. Šis ir grūts punkts dalībniekiem, faktiski tiesnesis ir vēl viens komanadas dalībnieks ar visām saistītajām izmaksām, kuras tiesnesis pats parasti nezedz, tai skaitā izmitināšanu sacnsību laikā. Bieži vien ir grūtības atrast cilvēku, kurš ir ar mieru 3-4 nedēļas nogales vasarā pavadīt svešās laivās nemakšķerējot, savukārt tiesnesis –nemakšķernieks ir ļoti nezinošs makšķerēšanas un sacensību nolikmā jautājumos.
2. Objektīvu zivju mērīšanu, objektīvus rezultātus, kura ir veigli pārbaudāma visiem dalībniekiem un skatītājiem;
3. Uzlabotu publicitāti – vairāk bilžu, vairāk skatījumu, vairāk publicitātes dalībnieku atbalstītājiem.
WPC noteikumus angļu valodā var atrast šeit: http://www.worldpredatorclassic.com/world-predator-classic-boat-rules/

WPC5

Ikdienas komplekts, kurš sastāv no Uzlīmēm un dalībnieku kartēm(mainās katru dienu, izsniedz sekretariāts), katrai zivij sava uzlīme, aplikācijas login dati un tālruņi nearedzētiem gadījumiem/negadījumiem, tiesnešiem.

Garmin CUP Polija, Dadaj ezers.

Ārpus Zivju fonda projekta ietvariem šogad bija iespēja piedalīties un iepazīt arī lielākajās spiningošanas no laivām komercsacensībām Polijā – Gramin Cup 2017. Šajā sacensībās piedalījās 140 laivas, tiesāšanu nodrošināja 8-10 tiesnešu laivas, katra sedza savu ezera sektoru, kopumā sacensībās piedalījās 140 laivas 1004 Ha lielā ūdenstilpē ar daudzām salām. Kārtība atšķiras no World Predator Classic turnīra.
Arī šeit dalībai nav nepieciešams nodrošināt tiesnešus pašiem. Sacensības ir orientētas uz strikta principa noķer – atlaid ievērošanu (šis princips kļūst par dominējošu lielākā daļā sacensību, kuras tiek organizētas Eiropā, izņemot Vāciju, kur atlaist ķert un atlaist zivis nav atļauts). Sacensībās ir svarīgi, lai tiktu ieviesti tādi zivju mērīšanas un rezultātu noteikšanas principi, kuri ir maksimāli saudzīgi zivij, bet tai pašā laikā spēj nodrošināt godīgus un izsekojamus rezultātus.
Polijas nosacījumi:
1. Sacensībās 20 ieskaites zivis – asaris no 18 cm, Līdaka no 50 cm, zanadrts no 45 cm.
2. Lomu drīkst uzglabāt laivā līdz piebrauc tiesneši to nomērīt. Kopā skaita zivju centimetrus un milimetrus, kopsummā 1 mm ir viens punkts.
3. Dalībniekiem izdala sarkanas vestes, kuras uzvelk, ja nepieciešams nomērīt noķertās zivis, tiesnesis piebrauc un mēra zivis, pats tās atlaiž, ieraksta dalībnieka protokolā, dublē protokolā pie sevis.
4. Sacensību noteikumu ievērošanai ir izstrādāti noteikumi, kuru neievērošana tiek sodīta.
Polijas sacensību kārtība tāpat nodrošina ļoti objektīvus rezultātus, jo mērīšanu veic tiesneši, sacensību dalībnieku klātbūtnē. Tiesneši pārzina noteikumus un nodrošina vienotus principus zivju mērīšanai, kā arī paši atlaiž zivis, kas izslēdz iespēju, ka kāds no dalībniekiem atkārtoti lūgtu mērīt vienu un to pašu zivi. Tomēr šai kārtībai ir arī apgrūtinājums – lielu ūdeņu akvatorijā vajag vairākas tiesnešu laivas, lai spētu nodrošināt savlaicīgu zivju mērīšanu un sportistu uzraudzību. Tomēr arī šim apgrūtinājumam ir risinājumi – makšķerēšanas sportā ir visai daudz laivu, kurās ir iebūvēti aeratori dzīvu zivju uzglabāšanai. Tāpat ir iespēja uzglabāt zivis, līdz tiesneši tās nomēra, tīkliņā aiz laivas borta, ko Polijas sacensībās adrīja kajaki un laivas bez areatoriem.
Ieguvumi ieviešot Polijas pieredzi:
1. Nodrošina objektīvus, ticamus rezultātus kā arī publicitāti. Polijā tiesneši arī fotogrāfēja dalībnieku laivas, lai pēc tam popularizētu sacensības un dalībnieku atbalstītājus.
2. Noņem no sportistu pleciem uzdevumu nodrošināt kvalificētu tiesnesi katrai ekipāžai. Šis ir grūts punkts dalībniekiem, faktiski tiesnesis ir vēl viens komanadas dalībnieks ar visām saistītajām izmaksām, tai skaitā izmitināšanu sacnsību laikā. Bieži vien ir grūtības atrast cilvēku, kurš ir ar mieru 3-4 nedēļas nogales vasarā pavadīt svešās laivās nemakšķerējot.
Polijas prakses piemērošanai Latvijas čempionātā ir atsevišķi šķēršļi:
1. Nepieciešams papildus personāls, kas nodrošina rezultātu reģistrēšanu laivās.
2. Nepieciešami resursi, kuri seko dalībnieku darbībām uz ūdens, jo pastāv iespēj siet iepriekš noķertas zivis, lai pēcāk uzrādītu tās kā noķertas sacensību laikā. Šis jautājums, iespējams, ir tehniski risināms ar videoreģistratoriem laivās, kas nav dārgāk kā nodrošināt tiesnesi vienai sezonai. Zivju noķeršanas laiku reģistrē protokolā un vajadzības gadījumā tiesnēši to pārbauda nekavējoties, bet pēc sacensībām – var skatīt cauri visus noķeršanas momentus;

_________________________________________________

Nobeigumā gribētu piebilst, ka nav vienas, ideālas sistēmas, kura garantētu dalībnieku godīgumu “Ķer un atlaid”sacensībās. Organizatoriem nevajadzētu kautrēties Nolikumos minēt punktu, ka, ja dalībnieks mēģina blēdīties, tad šādam dalībniekam tiek kauns un negods kā arī diskvalifikācija uz mūžu.

Sacensties zivju ķeršanā vai nogalināšanā? Tā ir mūsu pašu izvēle. Vienmēr varam arī nesacensties!

 

Leave a Reply

You must be logged in to post a comment.

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
decembris 2017
M T W T F S S
« Oct    
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031