MĀRTIŅŠ BALODIS
Valdes priekšsēdētājs

- MOSP vadītājs kopš biedrības dibināšanas,
- kaislīgs makšķernieks ar pieredzi makšķerēšanas sportā,
- orientējas makšķerēšanas politikas jautājumos
- pārstāv MOSP biedru viedokli sadarbībā ar valsts institūcijām.

ANDRIS GRĪNBERGS (Akmentiņš)

Makšķernieks - dzejnieks, sabiedriskais inspektors. Biedrības "Ventspils makšķernieku klubs" aktīvists, viens no tiem, kas cenšas izveidot novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk. Loģiski, ka šajā darbā ir pirmie panākumi - beigusies nauda :)

MĀRIS OLTE

- Ihtiologs
- makšķernieks
- žurnālists
- lauku iedzīvotājs
- Biedrībā pārstāv Ērgļu "Zivju Ganus"
- Latvijas makšķerēšanas foreļu spiningošanā daudzgadīgs dalībnieks - bijis arī izlases treneris Basu čempionātā

Darbības prioritātes - izglītot makšķerniekus ilgtspējīgākai uzvedībai Latvijas ūdeņos.

OJĀRS BEĶERIS
MOSP valdes loceklis

- kaislīgs makšķernieks,
- 5 gadu pieredze vadīt Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolu,
- Eiropas Zivsaimniecības Fonda konsultatīvās padomes loceklis Zemkopības ministrijā,
- apsaimnieko Burtnieka ezera Vecates laivu bāzi,
- regulāri organizē makšķerēšnas sacensības Salacā un Burtnieka ezerā,
- orientējas makšķerēšanas, fondu piesaistes un pašvaldību likumdošanas jautājumos.

MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
"MOSP" valdes loceklis
- karpu makšķerēšanas eksperts;
- makšķerēju no 5 gadu vecuma;
- iecienītākā trofejas zivs - karpa;
- nopietni ar karpu makšķerēšanas sportu nodarbojos vairāk kā 10 gadus;
- makšķerēju visu gadu;
- makšķerēju Eiropā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā un protams arī Latvijā; - lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" īpašnieks; - biedrības "Carp Team Latvia" dibinātājs un valdes loceklis;
- LMSF valdes loceklis;
- MOSP valdes loceklis;
- biedrības "MB Carp Collections" dibinātājs un valdes loceklis;
- SIA "MBM" valdes loceklis.

MOSP vakar nosūtīja VSS sekojošu vēstuli:

Valsts sekretāru sanāksmei

no

Biedrības „Makšķernieku organizāciju

sadarbības padome”

reģistrācijas numurs: 50008179671

adrese: Gobu iela 8, Baloži,

Ķekavas novads, LV-2128

 

Rīgā, 2015.gada 30.jūnijā

Par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu projektu

Biedrība „Makšķernieku organizāciju sadarbības padome”, reģistrācijas numurs 50008179671, juridiskā adrese Gobu iela 8, Baloži, Ķekavas novads, LV-2128, turpmāk tekstā – MOSP, vēršas pie Valsts sekretāru sanāksmes jautājumā par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu projektu, ar kuru paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1498 “Makšķerēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 134. nr; 2013, 7., 159. nr.).

Latvija ir mūsu zeme, mūsu upes, ezeri un jūra. Mēs saprotam, ka mūsu darbības tieši ietekmē gan zivju resursus, gan vides kvalitāti, tāpēc pie ūdeņiem nākam nevis kā nejauši viesi, bet kā labi saimnieki.

Ar šādiem vārdiem sākas biedrības “Makšķernieku Organizāciju Sadarbības padome” (turpmāk MOSP, MOSP apvieno 19 biedrības no visas Latvijas) izstrādātais Latvijas makšķernieka ētikas kodeksa projekts. Šāds kodekss ir nepieciešams, lai Latvijas makšķerniekiem būtu kāds atskaites punkts, kurp tiekties. Jo Makšķerēšanas Noteikumos iekļaut visas norādes ir ļoti sarežģīti, valsts institūciju vērtējumi – pretrunīgi, juristiem – neizprotami. Par to arī grūti viņus vainot, jo viņi taču nav makšķernieki.

Viens no svarīgiem pavērsiena punktiem iekšējo ūdeņu politikā ir “Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes” (turpmāk – Padome) izveidošana, kuras mērķis bija apvienot interešu grupās visas aktīvās biedrības, kuras vēlas piedalīties Latvijas iekšējo ūdeņu nākotnes veidošanā. Padomes izveides mērķis ir apvienot atbilstošās interešu grupās makšķerniekus, zvejniekus, zemūdens medniekus un ūdeņu apsaimniekotājus, lai interešu grupas precizētu vienu, kopīgu viedokli uz kura balstīties lēmuma pieņēmējiem. Gaidot šis Padomes apstiprināšanu Zvejniecības Likumā(kura pieņemšanu pastāvīgi kavēja deputāta Kuduma priekšlikumi, kurš Tautsaimniecības komisijas sēdē atzina, ka priekšlikumu patiesais izstrādātājs ir Alvis Birkovs) 2 gadus netika pieņemti būtiski lēmumi iekšējo ūdeņu jautājumos. Pēc Zvejniecības Likuma pieņemšanas par šīs Padomes “nelietderību” nekavējoties izteicās biedrības “Latvijas Makšķernieku Asociācija” pārstāvis Alvis Birkovs, kurš arī turpmāk pastāvīgi centās traucēt Padomes darbu, bet kategoriski atteicās piedalīties Makšķernieku Interešu grupas darbā.

MOSP vēlas informēt VSS, ka Padomes Makšķerēšanas Interešu Grupā (turpmāk- MIG) darbojās 12 biedrības, no tām 10 ir MOSP biedri. Strādājot pie Makšķerēšanas Noteikumiem MIG konsultēja gan BIOR speciālisti, gan Vides Risinājuma institūta speciālisti – Dr. Biol. Matīss Žagars un bioloģijas zinātņu maģistrs Armands Roze, sēdēs piedalījās arī Zemūdens Medību interešu grupas pārstāvji Oļegs Jukna un Guntars Ezeriņš, pašvaldību interešu grupas pārstāvis Raimonds Indrāns, kā arī vienkārši makšķernieki, kuri pārstāv makšķernieku biedrības ārpus MIG. MIG veidošanā un darbā piedalījās makšķerēšanas sporta pārstāvji, kuri ir pārstāvējuši Latvijas izlasi pasaules čempionātos – Pēteris Lideris, Māris Olte, Jānis Blūms, Egils Draudiņš. Latvijas makšķerēšanas čempionātu dalībnieki un godalgoto vietu ieguvēji – Krišjānis Krasovskis, Kristiāns Godiņš, Mārtiņš Balodis. MIG darbā piedalījās arī makšķernieki, kuri vienkārši gribēja būt klāt šajā procesā un izteikt savu viedokli. Nevienam netika atteikts piedalīties. Cilvēki brauca no Saldus, Mazsalacas, Salacgrīvas, Ventspils, Ērgļiem, Līgatnes, Madonas un citiem Latvijas novadiem, lai veidotu labākus Makšķerēšanas Noteikumus. No dalības MIG kategoriski atteicās biedrības “Latvijas makšķernieku asociācija” vadītājs Alvis Birkovs un biedrības “Makšķernieku radošais klubs” valdes loceklis Kaspars Zvaigzne, kaut arī šos kungus piedalīties aicinājām gan personīgi, gan publiski – Padomes sēdē. Aicinājām nākt MN veidošanas talkā ar saviem risinājumiem, neņemot vērā viņu nekorekto uzvedību publiskajā telpā, internetā un valsts institūcijās. Šie kungi kā vienu no argumentiem mēdz minēt MIG nekompetenci. Vai makšķerēšanā?

MIG apspriešanas laikā izskatīja daudzus MN variantus un risinājumus, uzņemoties atbildību Makšķerēšanas Noteikumus virzīt uz diviem mērķiem:

  1. Makšķerēšanas Noteikumiem jābūt vienkāršiem, lai tos izlasot saprot katrs makšķernieks, tai skaitā – arī pusaudži un sirmgalvji. MIG neizdevās saglabāt vienkāršu noteikumu valodu un MIG respektā Padomes lēmumus.
  2. Makšķerēšana kā izklaide vai sports ir rekreācijas nodarbe un tai nevajadzētu kļūt par iztikas avotu tiem makšķerniekiem, kuri makšķerēšanu par tādu cenšas pārvērst. MIG uzskata, ka sākumam patreizējā MN redakcija ir labs solis virzienā uz veselīgiem un sabalansētiem zivju resursiem Latvijā.

MIG savus priekšlikumus MN balstīja uz risinājumiem, kuri nākotnē palīdzēs uzturēt Latvijas ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu ieguvi. MIG strādājot pie Makšķerēšanas Noteikumiem patur prātā sekojošas sakarības:

  1. Latvijas makšķernieku ekipējuma uzlabošanos – CSDD datu par reģistrēto motorlaivu skaitu, kurš 2015. gadā tuvojas 10 000 vienībām. Daudzi no šo laivu īpašniekiem ir sākuši nodarboties ar velcēšanu – mānekļa vilkšanu aiz laivas, darbinot iekšdedzes vai elektrisko dzinēju, kas ir ļoti efektīvs plēsīgo zivju ķeršanas veids, īpaši efektīvs uz lielām trofejzivīm, kuras ir makšķernieku mērķis. Vienkāršākā metode, iemet vizuli un bubini pa ezeru… Ja neķeras, tad vainīgi zvejnieki vai kāds cits.
  1. Pastiprināta makšķernieku un zvejnieku interese par plēsīgo (vērtīgāko) zivju ieguvi izjauc dabisko līdzsvaru ūdenstilpēs, proti, savairojas mazās “baltās” zivis, kuras pārtiek tikai no zooplanktona, kurš savukārt vairs neizēd fitoplanktonu un tādējādi pastiprinās ūdenstilpju eitrofikācija, aizaugšana, sākas pastiprināta ūdens ziedēšana, zilaļģes. Rezultātā arī plēsīgo zivju mazuļiem trūkst barības bāze pirmajos attīstības mēnešos, jo barības bāze zivju mazuļiem ir kopīga un ūdenstilpē parādās izteiktas sīku zivju populācijas ar zemu vērtību. Tālāk var sekot skābekļa bads ziemas periodos.
  1. Virzība uz vienas ēdienreizes principu makšķerēšanā – MIG piedāvāja samazināt lomā paturamo zivju skaitu līdakām un zandartiem, tādējādi virzoties uz lomu samazinājumu zivju resursa balansam svarīgās sugās, un cīnīties pret ieradumu paturēt zivis vairāk, kā ģimenei nepieciešams ēdienreizei – palīdzēs saglabāt ilgtspējību un mūsu ūdeņu bagātības. Lomu limits mazvērtīgām zivīm nav noteikts.
  1. Makšķerēšanas Noteikumu uzlabošana kontroles dienestu darbības atvieglošanai, lai tie sekmīgāk apkarotu tādu populāru maluzvejniecības veidu kā zivju cemmerēšana, precīzāk aprakstot aizliegtus makšķerēšanas rīkus. Piemēram – aizliegums cieti nostiprināt vairākžuburu āķus pie mānekļiem, neļaut vairākžuburuu āķus siet virs mānekļiem pie auklas, kas līdz šim nebija aizliegts un šo metodi negodprātīgi makšķernieki izmanto zivju aizķeršanai aiz sāniem utt… Aizliegums slēpt zivis un rīkus atvieglos inspektoru darbu tik populārajā taimiņu spiningošanā Gaujā, kur zivis nav atļauts paturēt lomā. Aizliegums lietot dzīvo zivtiņu kā ēsmu pavasaros mazinās pirmsnārsta līdaku populācijas izķeršanu.
  1. Publisko ūdenstilpju piekritības maiņa uzveļ lielāku atbildības nastu uz pašvaldību pleciem un tāpēc nepieciešams vairāk iespēju pašvaldībām pašām regulēt Makšķerēšanas, Vēžošanas un Zemūdens medību kārtību to teritorijā ietilpstošām ūdenstilpēm.

MIG veidojot priekšlikumus Makšķerēšanas Noteikumos paralēli strādāja ar makšķernieku viedokļu noskaidrošanu publiskā telpā – facebook, copeslietas.lv, mosp.lv un citās vietnēs. Par izvirzītajiem priekšlikumiem notika plašas diskusijas MIG ietvaros, MIG iesaistītajās biedrībās, par atsevišķiem piedāvājumiem notika balsošana MIG sēdēs – noskaidrots vairākuma viedoklis, ja nevarēja vienoties citādi. Priekšlikumu veidošana MIG ietvaros notika 2 mēnešu garumā, pēc tam tie tika apspriesti Padomē, kurā MIG vadītājs šos priekšlikumus pamatoja. Kopumā Padome vienojās par VSS iesniegto MN projektu ar sekojošām atšķirībām, par kurām Padome nav pieņēmusi lēmumu (MN anotācijā ir ieviesusies kļūda) un MOSP lūdz šos lēmumus iekļaut MN:

  1. 15. punkts. Padomes apstiprinātā redakcija:

15.Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot šādu skaitu makšķerēšanas rīku:

15.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos (izņemot velcēšanu no laivas ar mehānisku dzinēju), ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka vairāk kā vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja vairākžuburu āķi ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas vai mānekļa un attālums starp tuvākajām šādu vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 cm.

VSS iesniegtajā MN versijā 15.1. redakcija atšķiras no Padomē nolemtās un MOSP iebilst pret šādu praksi.

Pamatojums. Velcēšana ar iekšdedzes vai elektrisko dzinēju lietojot divus rīkus rada nesamērīgas priekšrocības nelielai makšķernieku daļai, kura šādu nodarbi piekopj un pastiprina spiedienu uz plēsīgo zivju ķeršanu. Tāda veida ķeršana patreizējā Latvijas ūdeņu situācijā, mūsuprāt, nav vēlama. Līdz 2009. gadam velcēšana ar dzinēju Latvijā bija aizliegta un tās atļaušana ir negatīvi ietekmējusi lielo plēsīgo zivju populāciju. Šo faktu atzīst ne tikai makšķernieki , bet arī kontrolē iesaistītās personas. Nesaskaņotā redakcija rada nevienlīdzīgas iespējas, par labu priviliģētai makšķernieku kategorijai – tehniski aprīkotiem makšķerniekiem – velcētājiem, kuri attīsta zivju ķeršanas metodes, kuras pasaulē lieto jūras ūdeņos. MIG vairākums lēma, ka velcēšana ar dzinēju ir pieļaujama ar vienu rīku un tāds bija arī padomes viedoklis. Mūsu iekšējie ūdeņi nav okeāns, bet arī okeānā ierobežojumi un limiti vairs nav retums.

  1. 25.4. punkts.

– Padome apstiprināja liegumu pagarinājumu līdaku ķeršanai no 1. februāra līdz 30.aprīlim, bet VSS iesniegtajā MN versijā ir norādīts termiņš 1. marts – 30. aprīlis. MOSP nepiekrīt VSS iesniegtai redakcijai un lūdz labot šo termiņu, jo Padome šādam labojumam nav piekritusi.

Pamatojums. Līdaku saaudzēšana pirms nārsta, ķersim iznārstojušas zivis, kuras ir paspējušas vēl reizi atražoties. Tas saistīts arī dzīvās ēsmas zivtiņas izmantošanas lieguma ieviešanu.

  1. Biedrība darbojoties Padomes interešu grupās ir vairākkārtēji lūgusi Zemkopības Ministrijas Zivsaimniecības Departamentam zinātnisko pamatojumu(kā to prasa Zvejniecības likums) paplašinātam MN 5. pielikumam, kurā norādītas ūdenstilpes zemūdens medībām. Šis pielikums ir papildināts līdz 59 ūdenstilpēm bez apliecinājuma, ka ZM ZD ir apzinājis zivju resursu stāvokli šajās ūdenstilpēs.

MOSP uzskata, ka atļaujot jaunu zivju ieguves veidu ir jāņem vērā konkrētās ūdenstilpes valdītāja vai īpašnieka viedoklis, proti, publisko ūdeņu gadījumā – konkrētās pašvaldības viedoklis. Papildus jārēķinās ar kontroles dienestu kapacitāti un spēju kontrolēt papildus slodzes. MOSP nav izdevies iegūt apstiprinājumu no ZM ZD, ka atbildīgie dienesti ir gatavi un pašvaldības būtu sniegušas savu atbalstu 5. pielikumam, tāpēc lūdzam to neiekļaut MN apstiprināšanā.

Lūdzam Valsts sekretāru sanāksmi objektīvi izvērtēt Padomes, MIG iesaistīto un atbalstošo sabiedrisko organizāciju paveikto darbu pie Makšķerēšanas Noteikumu uzlabošanas un lūdzam izvairīties no atsevišķu biedrību vēlmes veikt korekcijas MN atklāti nepiedaloties un ignorējot to apspriešanā Makšķerēšanas Interešu grupā. Lūdzam respektēt kopējo viedokli, nevis atsevišķi pausto.

Lūdzam Valsts Sekretāru sanāksmi pievērst uzmanību faktam, ka pēdējo 20 gadu laikā ir bijuši neskaitāmi grozījumi likumdošanā, kura skar iekšējos ūdeņus tomēr nav uzstādīti mērķi – kāda ir valsts politika iekšējo ūdeņu attīstībā? Prioritātes? Mērķi? Attiecīgi nav iespējas kontrolēt virzību uz šiem mērķiem un nav iespēju izvērtēt paveikto.

Lūdzam Valsts Sekretāru sanāksmi vērst uzmanību uz faktu, ka pēdējo 20 gadu laikā ir dažādas spekulācijas par makšķernieku skaitu un lomiem. Ir fragmentāri dati, bet precīzs makšķernieku skaits nav zināms, dati par lomiem praktiski netiek vākti un makšķernieku ietekme uz valsts iekšējiem ūdeņiem netiek pētīta plašāk kā atsevišķu Licencētās Makšķerēšanas vietu papīra atskaišu formā. Elektronisku risinājumu ministriju rīcībā nav.

Latvijas makšķerniekam nav iespēju sniegt datus par saviem lomiem publiskās ūdenstilpēs. Patreizējā elektronisko risinājumu laikmetā licencētās makšķerēšanas organizatori atskaites joprojām sniedz papīra formātā.

Iekšējo ūdeņu zvejnieki nozvejas žurnālus aizpilda krastā un reizi mēnesī ved uz VVD pārvaldēm. Elektroniskie risinājumi nav ieviesti.

Makšķerēšanas kartes īpašnieki ZMZD nav zināmi un nav radīta iespēja atņemt makšķerēšanas tiesības rupjiem MN pārkāpējiem, valstij nav zināms to makšķernieku skaits, kuri ir jaunāki par 16 un vecāki par 65 gadiem.

Netiek vākti dati par makšķernieku sastāvu, viesmakšķerniekiem, makšķernieku pienesumu tautsaimniecībā. Runa ir par aptuveniem 100 000 makšķernieku, ~5% Latvijas iedzīvotāju.

Balstoties uz augstākminēto trūkumu uzskaitījuma ir iespējamas ļoti plašas politiskas spekulācijas ap Makšķerēšanas Noteikumiem. Ja VSS nolems MN skatīt atkārtoti ministrijas līmenī, atgriežoties sākuma punktā, mēs turpināsim strādāt pie dokumenta, kuram nav valstiska mērķa. Atsāksies individuālo biedrību ambīciju kari un svarīgāki darbi, piemēram, Iekšējo ūdeņu ilgtermiņa attīstības mērķi, paliks novārtā, apmierinot neskaitāmos skaidrojumu pieprasījumus.

Papildus pievienoju divas vēstules: MOSP vēstuli BIOR un BIOR atbildes vēstuli par zivju monitoringa datu informāciju, par datiem uz kuriem balstās BIOR vērtējumi, sniedzot atzinumus par MN. Izrādās, ka Padomes darbā iesaistīta sabiedriska organizācija nevar iegūt datus par valsts finansētiem un veiktiem zivju pētījumiem par tiem nemaksājot atkārtoti. Mums nav pieejami dati, kuri labotu makšķernieku pārliecību par zivju resursu kvalitātes pasliktināšanos. Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju esam pārliecināti, ka kopējais zivju resursu kvalitatīvais stāvoklis Latvijas ūdeņos pasliktinās, proti, lielo zivju kļūst mazāk.

Papildus pievienoju vienu no MN darba versijām, kurā var redzēt priekšlikumu daudzumu un dažādību kā arī faktu, ka ir apspriesti praktiski visi saņemtie priekšlikumi, tai skaitā Latvijas Makšķernieku asociācijas un Makšķernieku Radošā kluba priekšlikumi.

 

Biedrības „Makšķernieku organizāciju

sadarbības padome”

valdes priekšsēdētājs, MIG vadītājs                                                               Mārtiņš Balodis

PS. Paradoksāli, ka visā šajā jezgā ne Zemkopības ministrija, ne BIOR, ne VVD, ne arī MIG neatcerējās, ka Daugavā jau divas reizes ir ielaistas stores, populācijas atjaunošanas mēģinājums, bet nav nekādu norāžu VDD inspektoriem, makšķerniekiem un zvejniekiem par to, ka šīs zivis būtu saaudzējamas, limiti, mēri. Ir drošas ziņas, ka murdos tās gadās, jau pirmajās dienās. Ne asakas!

Leave a Reply

You must be logged in to post a comment.

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
augusts 2017
M T W T F S S
« Dec    
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031