SIF_EEZ_graf_el

Izmaiņas zivju sabiedrībās Latvijas upēs (I daļa)

Dr.biol. Jānis Birzaks, Latvijas ihtioloģijas biedrība

Kopsavilkums

Rakstā apkopoti dati par zivju uzskaites rezultātiem vairāk nekā 200 Latvijas upēs laikā no 1992. līdz 2013. gadam. Pavisam kopā ievākti dati 246 upēs 1240 zvejas reizēs. Noķerta 41 zivju, 2 nēģu un 3 vēžu sugas. Vidējais zivju skaits apsekotajās vietās bija 111 eks./100 m2, gandrīz puse jeb 44% pārstāv sugas, kas tiek zvejotas un makšķerētas. Dažādu sugu īpatņu vidējais skaits Latvijas upēs ir mainīgs, šo izmaiņu iemesli ne vienmēr ir zināmi. Zivju sugu izplatību un sastopamību, kā arī īpatņu skaitu populācijas ietvaros nosaka tādi dabiski faktori kā upes lielums, vidējais kritums, temperatūras režīms un skābekļa saturs ūdenī, kā arī vietējie apstākļi – aizaugums, noēnotība, upes gultnes substrāts u.c.

Kopš 19. gadsimta gan Eiropā, gan Latvijā strauji pieaugusi antropogēnās darbības ietekme. Tās rezultātā būtiski mainījusies zivju izplatība un sastopamība, kā arī dzīvotnes. Sugas, kas spējušas piemēroties izmainītajiem dzīves apstākļiem, aizņem plašāku areālu nekā agrāk, un to īpatņu skaits populācijās ir pieaudzis. Savukārt ekoloģiski jutīgo sugu īpatņu skaits ir samazinājies, daudzām sugām būtiski samazinājies izplatības areāls.

 Latvijas upju raksturojums

Latvijas upes ir ģeoloģiski jaunas, tās veidojušās ledus laikmeta beigu posmā pirms 10 – 11 tūkst. gadu ūdens erozijas ietekmē. Latvijas upju tīkls ir sazarots, tā vidējais blīvums – 0,59 km/km2.

Latvijas upēm ir jaukta ūdens pieplūde, tās saņem ūdeni gan no nokrišņiem (lietus un sniega veidā), gan gruntsūdeņiem. Upju ūdens režīms ir nevienmērīgs, tam raksturīgi pavasara pali un mazūdens periodi, gan arī uzplūdi ziemas atkušņu un vasaras – rudens lietavu laikā (Anonymous, 1984).

Pēc ķīmiskā sastāva Latvijas upju ūdeņi pieder pie hidrogēnkarbonātiskiem ūdeņiem ar zemu mineralizācijas pakāpi, tie ir maz (200 mg/l) vai vidēji (200- 500 mg/l) mineralizēti. Visvairāk mineralizēts ir upju ūdens Lielupes baseinā, Mūsā tas sasniedz 1000- 1300 mg/l (Kļaviņš et al., 2002).

Latvijas lielāko upju iztekas atrodas 170-200 metrus virs jūras līmeņa. Latvijas lielo upju vidējais kritums ir mazāks par 1m/km. Savukārt mazajās upēs, kas tek pa augstieņu nogāzēm un vidējo upju ritrāla posmos, vidējais kritums var sasniegt pat 10-15 m/km.Saskaņā ar tipoloģiju Latvijas upes iedalītas 3 grupās pēc sateces baseina platības (S<100 km2, 100 km2>S<1000 km2, S>1000 km2) un 2 grupās pēc vidējā krituma (<1 m/km, >1m/km).

Upju termiskais režīms bezledus periodā atbilst gaisa temperatūras gada gaitai. Ziemas periodā ūdens temperatūra pazeminās līdz 0 °C. Vasarā Latvijas upēs novērojami lieli temperatūras kontrasti. Mazajās upēs un strautos, kam ir liela gruntsūdeņu pieplūde, ūdens temperatūra jūlijā un augustā var būt 12 – 15 ºC (Raunis, Dzedrupe, Kumada u.c.). Lielākajās upēs ūdens sasilst līdz 20 – 22 ºC, bet atsevišķās dienās sasniedz par 26 – 28 ºC (Zīverts, 1998; Kļaviņš et al., 2001),

Liela daļa Latvijas upju tikušas antropogēni pārveidotas, cilvēka darbības rezultātā mainījusies to ūdens kvalitāte. Daudzas Latvijas upes ir pārveidotas:  iztaisnotas,  padziļinātas, pārdalīta notece uz blakus upes baseinu. Upēs ir vairāk nekā 700 antropogēnu šķēršļu (Aleksejevs, Birzaks, 2011). Saskaņā ar Latvijas upju baseinu apgabalu pārvaldības plāniem 1/3  Latvijas upju ūdensobjektu neatbilst Direktīvas 2000/60/EC kvalitātes prasībām, t.i., ļoti labai un labai ekoloģiskajai kvalitātei (Anonymous, 2009)

 Materiāls un metodes

Šajā rakstā izmantoti zivju uzskaites dati par 1992.- 2013. gadu, kopā 246 upēs 1240 zvejas reizēs. Antropogēno un dabisko faktoru ietekme uz zivju daudzumu vērtēta pēc 1992.- 2011. gada datiem (Birzaks, 2013). Zivju ekoloģiskās grupas (pēc jutīguma, barošanās vietas, uzturēšanās vietas, vairošanās, barošanās tipa, migrācijas un dzīves ilguma) noteiktas saskaņā ar Nobla u.c. izveidoto sistēmu (Noble et al., 2007), tās apkopotas 2. tabulā.

1.tabula Monitoringa intensitāte pa gadiem

Gads

Upju skaits

Vietu skaits

Platība (m2)

Vidējais sugu skaits vietā

Sugu skaits monitoringā

1992

26

46

6640

6,2

23

1993

30

49

6836

4,6

22

1994

15

21

3740

2,1

14

1995

5

9

1878

4,1

12

1996

11

17

2970

4,8

15

1997

7

17

2105

6,5

17

1998

15

28

4125

6,5

20

1999

10

20

2663

6,1

24

2000

9

17

1857

5,8

12

2001

32

47

6025

4,7

29

2002

23

35

4968

5,9

26

2003

38

83

18646

6,7

30

2004

25

81

9275

7,1

33

2005

23

72

7700

6,2

28

2006

45

117

13115

7,6

33

2007

48

118

23910

8,1

34

2008

51

129

30533

9,1

36

2009

50

119

27070

8,7

36

2010

27

77

19457

9,3

32

2011

46

102

25024

8,2

37

2012

36

103

29578

7,9

37

2013

55

130

56339

9,1

38

Zivju skaits katrai sugai pārrēķināts uz 100m2 un izteikts kā indekss:

N=Ni vid. /Ndaudzgadīgais vid 

Ni vid– vidējais sugas īpatņu skaits uz 100m2 gadā i;

Ndaudzgadīgais vid– vidējais sugas īpatņu skaits uz 100m2 periodā 1992.- 2013.g. 

Indeksa vērtības, kas lielākas par 1, parāda, ka attiecīgās sugas īpatņu skaits gadā i bijis lielāks nekā vidēji periodā. Un otrādi – vērtības, kas mazākas par 1, parāda, ka sugas īpatņu skaits ir bijis mazāks par vidējo 21 gada periodā.

Analizēti dati par biežāk sastopamajām sugām, kuru īpatņu skaits ir vismaz 1% no kopējā noķerto zivju skaita, kā arī sugas, kas ir parastas lomos makšķerēšanā.
2.tabula Zivju ekoloģiskās grupas (iekļautas biežāk sastopamās sugas)

Tolerance

Barošanās biotops

Uzturēšanās biotops

Vairošanās biotops

Barošanās tips

Migrācijas

Dzīves ilgums

Lasis

INTOL

WCOLUMN

RH

LITH

INSV

LONG

Forele

INTOL

WCOLUMN

RH

LITH

INSV

LONG/POTAD

Līdaka

WCOLUMN

EURY

PHYT

PISC

LL

Rauda

TOLE

WCOLUMN

EURY

OMNI

Sapals

WCOLUMN

RH

LITH

OMNI

POTAD

Grundulis

B

RH

SL

Mailīte

WCOLUMN

RH

LITH

SL

Pavīķe

INTOL

WCOLUMN

RH

LITH

INSV

SL

Vīķe

TOLE

WCOLUMN

EURY

OMNI

SL

Bārdainais akmeņgrauzis

B

RH

LITH

Akmeņgrauzis

B

EURY

PHYT

SL

Vēdzele

B

EURY

LITH

PISC

POTAD

LL

Asaris

TOLE

WCOLUMN

EURY

Platgalve

INTOL

B

RH

LITH

INSV

SL

TOLE – ekoloģiski tolerantas sugas, INTOL – ekoloģiski jutīgas sugas, B – bentiskas sugas, WCOLUMN –ūdens slāņa sugas, EURY – eiritopas sugas, RH – reofilas sugas, LI – limnofilas sugas, LITH – sugas, kas nārsto uz cieta substrāta, PHYT – sugas, kas nārsto uz augiem, OMNI – omnivori, PISC – plēsīgās sugas, INSV – insektivori (barojas ar bezmugurkaulniekiem), POTAD – potadromās sugas, kas veic vietēja rakstura migrācijas, LONG – diadromās sugas, kas veic garas migrācijas (anadromās un katadromās zivis), LL – ilgdzīvojošas sugas, SL – sugas ar nelielu dzīves ilgumu.

Rezultāti 

Lielā apjoma dēļ rakstā nav iespējams ievietot visu mūsu rīcībā esošo materiālu par 39 sugām, aprobežojāmies ar biežāk sastopamajām: līdaka, forele, rauda, vēdzele un asaris.


Līdaka
ir ekoloģiski toleranta zivju suga. Tās īpatņu skaitam upēs ir tendence pieaugt (1.attēls).LU 1-1

1.attēls Īpatņu skaita indekss līdakai Esox lucius Latvijas upēs

Laika periodā no 2008. gada tās indeksa vērtība bijusi lielāka par 1, t.i., līdakas populācijas blīvums pārsniedzis tā daudzgadīgo vidējo lielumu. Atsevišķās upēs tās daudzums sasniedz 15- 19 eks./100 m2, bet līdakas populācijas blīvuma modālā vērtība (upēs, kur tā noķerta) bija 1,4 eks./100 m2.

Pēc mūsdienu zivju sistemātikas, kas neatzīst pasugas vai ekoloģiskās formas, foreles ceļotājforma, taimiņš un strauta forele, tiek uzskatītas par vienu sugu – Atlantijas foreli (Atlantic trout) ar zinātnisko nosaukumu Salmo trutta. Tā ir ekoloģiski jutīga, ilgtermiņā tās īpatņu skaits upēs ir ar tendenci samazināties.

 LU 1-2

2.attēls Īpatņu skaita indekss forelei Salmo trutta Latvijas upēs

Daudzgadīgie monitoringa dati it kā liecina, ka foreles daudzumam upēs ir tendence samazināties, taču tā nav statistiski būtiska. Jāņem vērā, ka forele Latvijas upēs nav izplatīta vienmērīgi, tā ir reti sastopama Lielupes baseinā. Daugavas baseina upēs tā sastopama līdz Aiviekstes baseina upēm pa labā krasta pietekām un Laucei pa kreisā krasta pietekām. Analizējot datus par foreļu skaitu upēs (Jaunupe, Svētupe, Amata, Pēterupe, Aģe, Inčupe u.c., kopā 37 upes), kur iespējama to migrācija no jūras, iegūstam līdzīgu rezultātu (3.attēls). Neliela īpatņu skaita samazināšanās ir novērojama, taču tā nav statistiski būtiska.

LU 1-3

3.attēls Īpatņu skaita indekss forelei Salmo trutta Latvijas upēs, kur iespējama tās migrācija no jūras

LU 1-4
4.attēls Īpatņu skaita indekss forelei Salmo trutta Latvijas upēs, kur nav iespējama tās migrācija no jūras

Būtiski nav mainījies arī foreļu skaits iekšzemes upēs (Arona, Dadžupe, Kuja, Lauce, Pededze, Šepka, pavisam kopā 33 upes) augšpus aizsprostiem (4.attēls). Rezultāti nav pretrunā ar kopējo foreļu skaita samazināšanos (2.attēls). Šis piemērs liecina, ka monitoringa rezultāti jāinterpretē piesardzīgi. Kā minēts iepriekš, forele Latvijā izplatīta nevienmērīgi. Pieaugot monitoringa staciju un apsekoto upju skaitam ārpus foreles izplatības areāla, tās vidējais daudzums, kas aprēķināts pret visu apskatīto platību, samazinās. Atlasot no kopējiem datiem tikai foreļupes, iegūstam, ka foreļu skaits no 1992. gada Latvijas upēs nav būtiski mainījies, taču to skaitam vērojama tendence samazināties (3., 4. attēli).

LU 1-5

Rauda Rutilus rutilus ir ekoloģiski mazprasīga suga.

5.attēls Īpatņu skaita indekss raudai Rutilus rutilus Latvijas upēs
Raudas uzskaites rezultāti liecina, ka to skaits upēs pieaug. To apstiprina gan dati, kas iegūti visās katru gadu apsekotajās upēs, gan dati, kas iegūti atsevišķās upēs (5., 6.attēls). Laša mazuļu uzskaite tiek veikta upes krācēs un straujtecēs, kur bez laša mazuļiem parasti sastopamas reofīlas (strauji tekošu ūdeņu) sugas, kā pavīķe, platgalve un bārdainais akmeņgrauzis), bet rauda

ĻU 1-6

6.attēls Raudas indeksa izmaiņas Salacas straujtecēs

satopama retāk. Raudu daudzums parasti pieaug, pazeminoties ūdens kvalitātei. Arī Latvijas upēs lielāks raudu daudzums novērojams upēs ar sliktāku ekoloģisko kvalitāti, piemēram, tās lielā daudzumā sastopamas Lielupes baseina antropogēni pārveidotajās upēs. Dati, kas iegūti Salacā, liecina, ka tās ekosistēmā norisinās nevēlamas izmaiņas. Konstatēts, ka raudu daudzums būtiski pieaug biotopos, kur parasti tās neuzturas (6.attēls). Desmit gadu laikā, no 2004. gada, septiņas reizes raudu daudzums laša biotopos pārsniedzis vidējos daudzgadīgos rādītājus, kas nebija novērojams iepriekš. Kopumā tas liecina par nevēlamām izmaiņām Salacas upes ekosistēmā un biotā.

Vēdzele Lota lota ir ekoloģiski mazprasīga zivju suga. Tās daudzumam Latvijas upēs pēdējos gados ir tendence būtiski pieaugt. Turklāt no 2009. gada šis pieaugums bijis 2-4,5 reizes.

LU 1-7

7.attēls Īpatņu skaita indekss vēdzelei Lota lota Latvijas upēs
Laika periodā no 2009. gada tās indekss bijis lielāks par 1, t.i., vēdzeles populācijas blīvums pārsniedzis tā daudzgadīgo vidējo lielumu. Atsevišķās upēs vēdzeles daudzums sasniedz pat 25 eks./100 m2, bet tās populācijas blīvuma modālā vērtība (upēs, kur tā noķerta) bija 1,0 eks./100m2.
Arī asaris ir ekoloģiski mazprasīga zivju suga, tā skaits monitoringa upēs pieaug. No 2005. gada tā indekss pārsniedz vidējo (8.attēls). Sevišķi asaru populācijas blīvums pieaudzis lielākajās upēs – Gaujā, Salacā un Ventā – laša monitoringa vietās (9.attēls). Atsevišķās upēs tā daudzums sasniedz 230 eks./100 m2, bet asara populācijas blīvuma modālā vērtība ir 1,7 eks./100 m2.

LU 1-8

8.attēls Īpatņu skaita indekss asarim Perca fluviatilis Latvijas upēs

LU 1-9

9.attēls Asara populācijas blīvums (eks./100 m2) laša monitoringa stacijās Gaujā, Salacā un Ventā (pirms 2003. gada Ventā un Gaujā regulāras zivju uzskaites nav veiktas)

Vidējais zivju skaits Latvijas upēs kopš 1992. gada mainījies no 70 līdz 209 eks./100 m2, kas acīmredzot raksturīgi mērenās joslas upēs. 2002. gada zivju vidējā skaita rekordaugsto vērtību noteica trīs zivju sugu mailītes, grunduļa un bārdainā akmeņgrauža skaita pieaugums zivju sabiedrībās. Taču tās ir zivis ar īsu mūža ilgumu, un to skaits var ļoti īsā laika periodā mainīties.

LU 1-10

10.attēls Zivju skaits Latvijas upēs (eks./100 m2) vidējais ± standartnovirze

Pielikuma tabulā apkopotie dati liecina, ka 3 no Latvijas upju zivju sugām, kuras iekļautas šajā analīzē, īpatņu skaitam populācijās (populācijas blīvums) ir tendence samazināties. Tās ir straujtecēm tipiskas zivju sugas: lasis, forele un platgalve. Plēsīgo zivju sugu (līdakas, vēdzeles, asari) īpatņu skaits pēdējos gados ir pieaudzis un pārsniedz daudzgadīgo vidējo populāciju blīvumu.

Īpatņu skaita indeksa vērtības pa sugām upēs no 1992.- 2013. gadam neliecina par zivju skaita samazināšanos lielākajai daļai tām zivju sugām, kuru īpatsvars zivju sabiedrībās ir lielāks par 1% (1.Pielikums). Taču lielākajai daļai no ekoloģiski jutīgām sugām, kā lasis, forele un platgalve, novērojama īpatņu vidējā skaita samazināšanās tendence.

Monitoringa rezultātus lielā mērā nosaka tā intensitāte. Noķerto sugu skaits atkarīgs gan no apsekoto upju skaita, gan apzvejoto vietu skaita un platības, par to liecina būtiskas korelācijas koeficientu vērtības. Vidējais zivju skaits uz laukuma vienību upēs nav atkarīgs no monitoringā apzvejoto upju un vietu skaita un platības (3.tabula).
3.tabula Korelācijas koeficientu vērtības

Upju skaits

Vietu skaits

Platība

Sugu skaits

Zivju skaits

Upju skaits

1

Vietu skaits

0,95*

1

Platība

0,84*

0,85*

1

Sugu skaits

0,69*

0,80*

0,74*

1

Zivju skaits

-0,20

-0,17

-0,31

0,11

1

*- būtiskas r vērtības (p<0,01)

Pielikums. Īpatņu skaita indekss pa sugām Latvijas upēs no 1992.- 2013. gadam

Gads

Lasis

Forele

Līdaka

Rauda

Sapals

Grundulis

Mailīte

Pavīķe

Vīķe

Bārdainais akmeņgrauzis

Akmeņgrauzis

Vēdzele

Asaris

Platgalve

1992

0,4

1,4

0,0

0,9

0,1

0,3

0,3

0,1

0,1

0,6

0,2

0,7

0,0

0,9

1993

0,0

0,5

0,1

0,1

0,0

0,2

1,9

0,0

0,0

0,6

0,0

0,1

0,1

0,5

1994

1,0

1,0

0,4

0,0

0,0

0,0

0,6

0,0

0,0

0,7

0,0

0,0

0,0

0,2

1995

0,6

1,3

0,0

0,0

0,1

0,2

0,8

0,1

0,0

0,9

0,0

0,0

0,0

1,1

1996

1,1

1,4

0,1

0,0

0,3

0,2

0,8

0,2

0,0

0,7

0,0

0,0

0,0

1,5

1997

2,9

1,1

0,0

1,4

1,2

1,0

1,0

0,8

0,9

1,4

0,0

0,0

0,1

2,2

1998

1,8

1,1

0,0

0,1

0,3

0,5

1,7

1,1

0,8

0,8

0,0

1,0

0,0

2,8

1999

1,7

0,6

0,0

0,1

0,9

0,3

1,3

1,6

0,1

1,7

0,1

0,1

0,0

3,1

2000

0,9

1,2

0,0

0,1

1,3

0,6

1,1

1,0

0,2

1,2

0,0

0,0

0,0

1,8

2001

1,1

0,9

0,0

0,0

0,7

0,8

1,1

0,5

0,0

1,5

0,0

0,0

0,0

0,8

2002

1,4

1,5

0,0

0,1

1,8

1,0

1,5

0,9

0,0

2,7

0,1

0,2

0,3

2,0

2003

0,8

0,5

0,1

0,2

0,5

1,3

1,7

1,5

0,3

1,1

0,8

0,1

0,1

0,5

2004

0,8

1,2

0,5

2,1

2,6

1,4

1,0

2,4

0,6

1,0

1,7

0,5

0,4

0,8

2005

1,4

1,5

0,4

1,7

1,9

0,5

0,4

1,7

2,0

0,9

2,6

0,1

0,6

0,7

2006

0,9

1,8

0,9

1,9

1,3

1,9

0,9

2,5

0,2

1,2

1,6

1,6

0,8

0,7

2007

0,7

0,9

0,9

1,3

2,0

1,6

1,3

1,4

0,6

1,0

2,6

1,0

0,9

0,4

2008

1,2

1,0

1,2

1,9

2,1

2,7

1,2

1,2

1,9

0,8

2,7

0,9

1,0

0,5

2009

0,8

0,8

1,2

2,1

1,4

1,3

0,7

0,9

2,6

0,9

1,5

3,6

0,6

0,6

2010

0,4

0,4

1,7

3,0

2,1

2,1

0,6

2,0

3,6

0,8

2,8

3,7

1,5

0,3

2011

0,5

0,6

1,6

2,1

0,8

1,9

1,0

0,4

3,1

0,4

1,8

4,6

1,5

0,1

2012

0,9

0,6

1,5

1,6

0,8

1,5

1,0

0,7

2,1

0,7

1,1

3,0

1,1

0,3

2013

0,6

0,5

1,3

1,3

1,0

0,8

0,3

1,1

2,2

0,5

1,1

2,0

1,0

0,3

Treknrakstā– īpatņu skaits lielāks vai vienāds par daudzgadīgo vidējo

0,8- gadi ar mazāku populācijas blīvumu; 1,0- gadi ar lielāku populāciju blīvumu

Autors Dr. Biol. Jānis Birzaks.

Publikāciju finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

„Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors.”

 

Leave a Reply

You must be logged in to post a comment.

Ķer bet ievēro!
MOSP valdes locekļi
MĀRTIŅŠ BALODIS Jautāt | Atbildes
ANDRIS GRĪNBERGS Jautāt | Atbildes
MĀRIS OLTE
Jautāt | Atbildes
MIERVALDIS BĒRZIŅŠ
Jautāt | Atbildes
OJĀRS BEĶERIS Jautāt | Atbildes
Kalendārs
novembris 2018
M T W T F S S
« Oct    
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930